Datu valsts inspekcijas pienākumi attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmu

     1985.gada 14.jūnijā Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām ir parakstījušas piecas dalībvalstis: Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Francija un Vācija. 1990.gada 19.jūnijā tika parakstīta Konvencija, ar ko īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk tekstā – Šengenas konvencija). Vēlāk Šengenas konvencijai pievienojās arī Islande un Norvēģija. Šobrīd tai kopumā ir pievienojušas 13 Eiropas Savienības dalībvalstis.
      Šengenas konvencijas mērķis bija īstenot Eiropas Savienībā paredzēto brīvu personu un preču kustību, atceļot valstu iekšējās robežas.
      2004.gada 1.maijā, Latvijas Republikai iestājoties Eiropas Savienībā, saskaņā ar Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā 3.panta 2. un 4.punktu Latvijas Republika ir apņēmusies pievienoties Šengenas konvencijai.
     Kā galvenie nosacījumi, kas valstij jāizpilda, lai pievienotos Šengenas konvencijai, ir SIRENE Latvijas biroja izveide un Šengenas informācijas sistēmas izveidošana (SIS).
     Šengenas informācijas sistēma ir Šengenas konvencijas reglamentēta informācijas sistēma, kas paredzēta, lai Šengenas līguma slēdzēju pušu iestādēm, izmantojot automatizētu meklēšanas procedūru kopumu, būtu iespēja piekļūt visu Šengenas līguma dalībvalstu Centrālās Šengenas informācijas sistēmas sniegtajiem ziņojumiem par personām un priekšmetiem, lai veiktu robežkontroli, policijas un muitas īstenotās kontroles valsts teritorijā, kā arī lai nodrošinātu vienotu Šengenas vīzu izsniegšanas prasību ievērošanu. Šengenas informācijas sistēma ir visu Šengenas līguma slēdzēju pušu kopīga informācijas sistēma, kurā tiek apkopotas ziņas no visām Šengenas līguma dalībvalstīm, kas ir saistošas tiesībaizsardzības iestādēm. Šengenas informācijas sistēma kalpos kā viens no kompensācijas mehānismiem pie robežkontroles atcelšanas uz iekšējām robežām.
    Šengenas konvencijas 114.pantā ir noteikts, ka katra valsts nozīmē attiecīgu kontroles iestādi, kura veic neatkarīgu datu bāzes kontroli Šengenas informācijas sistēmas valsts daļā. Ministru kabinets 2005.gada 13.decembra sēdē (protokols Nr.74. 61.§ 2.punkts), noteica, ka Datu valsts inspekcija būs uzraudzības iestāde Šengenas konvencijas 114.panta izpratnē.
     Likumprojektā „Šengenas informācijas sistēmas darbības likums” ir noteikts, ka Datu valsts inspekcijas uzrauga Šengenas informācijas sistēmas likumā paredzēto informācijas apstrādi (4.panta 3.punkts), un veicot šajā likumā noteiktās funkcijas, Datu valsts inspekcijai ir Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās tiesības, kā arī tiesības piekļūt Šengenas informācijas sistēmai un SIRENE informācijas sistēmai (4.panta 4.punkts).
     Papildu Šengenas konvencijas 109.pantā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības piekļūt datiem, kas attiecas uz viņu un kas ir iekļauti Šengenas informācijas sistēmā, ievērojot tās Līgumslēdzējas Puses likumus, kurā šīs tiesības izmanto. 114.pantā 1.punktā paredzētā kontroles iestāde (Datu valsts inspekcija), ja to paredz nacionālie likumi (Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta ceturtās daļas 7.punkts), lemj par to, vai informācija, ko pieprasa par sevi datu subjekts, ir jāsniedz, un saskaņā ar kādiem nosacījumiem tas jādara.
     Datu valsts inspekcijas uzdevums Šengenas informācijas sistēmas ietvaros ir personas datu aizsardzības uzraudzība atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam un Eiropas Savienības prasībām.