Kar ir Šengenas līguma telpa?

 Šengenas līguma telpa ir teritorija, kur atceltas iekšējās robežu pārbaudes starp noteiktām valstīm. Robežu pārbaudes tiek veiktas tikai ieceļojot Šengenas teritorijā. Par pamatu Šengenas līguma telpas izveidei kalpo 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgums un 1990.gada 19.jūnija Konvencija, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985.gada 14.jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām.

Kas ir Šengenas informācijas sistēma?

Šengenas informācijas sistēma ir viens no galvenajiem kompensācijas pasākumiem, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz sabiedrības drošību, kas rodas atsakoties no iekšējās robežkontroles starp Šengenas valstīm. Šengenas informācijas sistēma nodrošina tiesībsargājošām institūcijām piekļuvi vienotajai Šengenas dalībvalstu datu bāzei par meklējamām un pazudušām personām, zagtiem transportlīdzekļiem, nozaudētiem un nederīgiem dokumentiem un ieročiem.
Lai nodrošinātu Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai, ir pieņemts Šengenas informācijas sistēmas darbības likums. Iekļaut Šengenas informācijas sistēmā ziņojumus un piekļūt iekļautajiem ziņojumiem ir tiesīgas tikai Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā noteiktās institūcijas un iestādes.

Kas lieto Šengenas informācijas sistēmu?

Šengenas informācijas sistēma nodrošina komunikāciju starp visām dalībvalstīm un nodrošina tiešsaistē lietotājus (policiju, vēstniecības un konsulātus, robežsardzi, muitu, u.c.) ar pieeju informācijai, kas nepieciešama to funkciju izpildei.
Ziņu izsniegšanu par Latvijas iekļautajiem datiem citu valstu tiesībsargājošām iestādēm veiks nacionālais SIRENE birojs.

Kādi personas dati var tikt iekļauti Šengenas informācijas sistēmā?

1) vārds, uzvārds;
2) īpašās fiziskās pazīmes, kas ir nemainīgas (ja tās ir zināmas);
3) dzimšanas datums;
4) dzimšanas vieta (ja tā ir zināma);
5) dzimums (ja tas ir zināms);
6) valstiskā piederība;
7) īpašas norādes par personu (nosliece uz vardarbību, bruņota, izbēgusi no ieslodzījuma) (ja tas ir zināms);
8) nodarījums, saistībā ar kuru ziņojums iekļauts sistēmā;
9) ieteiktā rīcība.
Sensitīvos personas datus, t.i. personas datus, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi, Šengenas informācijas sistēmā neiekļauj.

Kas iekļauj datus Šengenas informācijas sistēmā?

Datus par personām, kuras meklē, lai apcietinātu izdošanas nolūkā iekļauj Ģenerālprokuratūra. Datus par personām, kuru apcietināšanu izdošanas nolūkā nav pamata lūgt, bet kuras meklē, lai noskaidrotu to pastāvīgās uzturēšanās vietu, iekļauj procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros vai tiesnesis sprieduma izpildes kontroles ietvaros. Datus par ārzemniekiem, kuriem liegta ieceļošana un uzturēšanās Šengenas līguma telpā iekļauj Iekšlietu ministrs, Ārlietu ministrs, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors vai diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības amatpersonas, kuras ir pilnvarotas veikt konsulārās funkcijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

Vai Šengenas informācijas sistēmas ietvaros ir spēkā personas datu aizsardzības principi?

Jā. Šengenas informācijas sistēma funkcionē atbilstoši personas datu aizsardzības principiem un neatkarīgi no valstiskās piederības fiziskām personām ir:
1) tiesības saņemt informāciju par sevi, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā, kā arī ja datu izsniegšanas ierobežojumus nav noteikusi cita dalībvalsts;
2) tiesības pieprasīt, lai viņa personas datus papildina vai izlabo, kā arī pārtrauc to apstrādi vai iznīcina tos, ja personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi iegūti vai arī tie vairs nav nepieciešami vākšanas mērķim;
3) tiesības vērsties pirms tiesas Datu valsts inspekcijā ar sūdzību vai informācijas pieprasījumu.

Kā pieprasīt informāciju par sevi no Šengenas informācijas sistēmas?

Informāciju no Šengenas informācijas sistēmas un SIRENE informācijas sistēmas par sevi var iegūt, iesniedzot Valsts policijā vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā rakstveida pieprasījumu, kurā jānorāda vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas kods, ja tāds ir, dzimšanas vieta, valstiskā piederība, kā arī personu apliecinošā dokumenta tips, numurs un citi šī dokumenta identifikācijas parametri. Tāpat jānorāda pieprasāmās informācijas apjoms un saņemšanas veids.
Iesniedzot pieprasījumu, datu subjekts savu identitāti klātienē apliecina, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai parakstot pieprasījumu ar drošu elektronisko parakstu. Ja pieprasījumu iesniedz pilnvarota persona, tā uzrāda notariāli apliecinātu pilnvarojumu, kas apliecina tiesības saņemt informāciju par datu subjektu, vai dokumentu, kas apliecina vecāku, adoptētāju, aizbildņu vai aizgādņu tiesības. Informācijas saņemšana ir bezmaksas (ja persona informāciju pieprasa ne biežāk kā 2 reizes gadā). Atbilde tiek sniegta 1 mēneša laikā.

Ko darīt, ja tiek atteikts sniegt pieprasīto informāciju?

Ja datu subjektam vai tā pilnvarotajai personai tiek atteikts sniegt pieprasīto informāciju, datu subjektam vai tā pilnvarotajai personai ir tiesības iesniegt Datu valsts inspekcijā iesniegumu par nepieciešamību veikt pārbaudi par likumā noteikto datu subjekta tiesību ievērošanu.

Normatīvie akti, kas regulē Šengenas informācijas sistēmas darbību:
• Šengenas informācijas sistēmas darbības likums;
• Ministru kabineta 2007.gada 11.septembra noteikumi Nr.622 „Kārtība, kādā pieprasa un izsniedz informāciju par datu subjektu, kura glabājas Šengenas informācijas sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā”;
• Ministru kabineta 2007.gada 18. septembra noteikumi Nr.639 „Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju”.

Šie normatīvie akti ir pieejami Datu valsts inspekcijas mājas lapā - www.dvi.gov.lv.
Citi informatīvie resursi:
Valsts Robežsardzes mājas lapa - www.rs.gov.lv;
Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mājas lapa - www.ic.iem.gov.lv;
Latvijas Valsts Policijas mājas lapa - www.vp.gov.lv;
VSIA „Latvijas Vēstnesis” Latvijas normatīvo aktu bezmaksas elektronisks krājums - www.likumi.lv.

Datu valsts inspekcija
Kr.Barona iela 5-4
Rīga, LV-1050
Latvija
Tel.: 67223131
Fakss: 67223556
E-pasts: info@dvi.gov.lv