Ievietots 08.12.2017 · sadaļā 1.lapa, Arhīvs

Namu apsaimniekotājiem personas datu apstrādi paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Atbilstoši minētā likuma 14.panta ceturtajai daļai, pārvaldniekam ir pienākums savlaicīgi informēt dzīvojamās mājas īpašniekus par atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību (tajā skaitā uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas skar vai var skart citu dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma.

Tādējādi, ja dzīvokļa īpašnieki ir vērsušies pie namu apsaimniekotāja un atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.pantā noteiktajam, ir pieprasījuši informāciju par dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas skar vai var skart viņu, kā dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, namu apsaimniekotājam pastāv tiesisks pamats atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 3. un 6.punktam šo informāciju sniegt apjomā, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai. Piemēram, lai vērstos pret šiem dzīvokļu īpašniekiem ar prasību tiesā par parādu samaksu vai citā likumīgā veidā veicinātu parādu samaksu. Līdz ar to, no vienas puses, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības saņemt informāciju, bet no otras puses, Fizisko personu datu aizsardzības likums paredz, ka personas datus ir atļauts izpaust, lai sasniegtu tiesisku mērķi, un tikai tādā apjomā un veidā, kāds ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai.

Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 3.punktu, personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Līdz ar to, pat ja kāpņu telpā tiek publicēs attiecīgā dzīvokļa numurs un parādsaistību apmērs (neminot konkrēta dzīvokļa īpašnieka vārdu/uzvārdu), minētais ir uzskatāms par personas datiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 3.punkta izpratnē. Turklāt izvietojot dzīvojamās mājas kāpņu telpā sarakstu ar dzīvokļiem, kuriem ir parādi par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem (norādot tikai dzīvokļa numuru un parāda apmēru), personas dati tiks izpausti ne tikai citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet arī citām personām, kuras ienāk dzīvojamā mājā – dzīvokļu īrniekiem, dzīvokļu īpašnieku, īrnieku viesiem, ģimenes locekļiem, namu pārvaldes darbiniekiem u.c. Līdz ar to, lai gan likumā noteikts, ka pārvaldnieks ir tiesīgs informēt pārējos dzīvokļu īpašniekus, viņš nav tiesīgs to darīt publiski, proti, izvietojot informāciju, kas satur dzīvokļa īpašnieka personas datus, dzīvojamās mājas kāpņu telpā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.pantā norādīto mērķi – informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību (tai skaitā uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses (piemēram, informēt dzīvokļu īpašniekus, ka parādu par apsaimniekošanas un sabiedriskajiem pakalpojumiem nesamaksāšanas gadījumā var tikt izbeigta atsevišķu pakalpojumu sniegšana) – var sasniegt šādā veidā:

  1. sākotnēji izliekot dzīvojamās mājas kāpņu telpā paziņojumu, ka parāda par apsaimniekošanas un sabiedriskajiem pakalpojumiem nesamaksāšanas gadījumā var tikt izbeigta kāda pakalpojuma sniegšana, norādot dzīvojamās mājas kopējo parādu, nevis konkrētu dzīvokļu īpašnieku dzīvokļu numurus un parāda apmērus;
  2. un tikai pēc dzīvokļa īpašnieka vai īpašnieku pieprasījuma saņemšanas (tas ir, kad saņemts pieprasījums sniegt informāciju par to, kura tieši dzīvokļa īpašnieks vai īpašnieki un kādu summu ir parādā par apsaimniekošanas un sabiedriskajiem pakalpojumiem), sniegt pieprasīto informāciju, izpaužot personas datus tikai tādā apjomā un veidā, kāds ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai.

 

Sekojiet līdzi aktuālākajai informācijai arī sociālajos tīklos: facebook.com (@Datuvalstsinspekcija) un Twitter (@Datu_inspekcija).