Biežāk uzdotie jautājumi

Reģistrācija

Vai un kāda personu datu apstrāde jāreģistrē Datu valsts inspekcijā?

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.pantu pirms personas datu apstrādes uzsākšanas pārzinis reģistrē personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijā vai norīko fizisko personu — datu aizsardzības speciā-listu —, ja pārzinis:

  1. paredz personas datus nodot valstij, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts;
  2. paredz personas datus apstrādāt, sniedzot finanšu vai ap-drošināšanas pakalpojumus, veicot izlozes vai loterijas, tirgus vai sabiedriskā viedokļa pētījumus, personāla atlasi vai personāla novērtēšanu kā komercdar-bības veidu, sniedzot parāda atgūšanas pakalpojumus un kredītinformācijas apstrādes pakalpojumus kā komercdarbības veidu;
  3. veic sensitīvo personas datu apstrādi, izņemot gadījumus, kad minēto datu apstrādi veic grāmatvedības, personāla uzskaites (darba tiesisko attiecību) mērķiem vai to veic reliģiskās organizācijas;
  4. apstrādā personas datus attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību un sodiem administratīvo pārkāpumu lietās;
  5. veic videonovērošanu, saglabājot personas datus;
  6. veic ģenētisko datu apstrādi.
Tiek veikta sensitīvo personas datu apstrāde, vai ir nepieciešams reģistrēties Datu valsts inspekcijā?

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.panta 3.punktu pirms personas datu apstrādes uzsākšanas pārzinis reģistrē personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijā vai norīko fizisko personu — datu aizsardzības speciālistu —, ja pārzinis veic sensitīvo personas datu apstrādi. Tātad, ja esat ārstniecības iestāde, personas datu apstrāde ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā.

Savā īpašumā vēlos uzstādīt videonovērošanas kameras. Kādas darbības ir jāveic, lai piereģistrētu videonovērošanas kameras?

Datu valsts inspekcija nereģistrē videonovērošanas kameras, bet saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta trešās daļas 3.punktu reģistrē personas datu apstrādi. Līdz ar to, ja Jūs plānojat veikt personas datu apstrādi (videonovērošanu), saglabājot personas datus (videonovērošanas ierakstus), tad šāda personas datu apstrāde saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.panta 5.punktu ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā.

Lai veiktu personas datu apstrādes reģistrāciju, Jums ir jāaizpilda personas datu apstrādes reģistrācijas iesniegums un jāsamaksā valsts nodeva. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumu Nr.813 “Noteikumi par personas datu apstrādes reģistrācijas un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrācijas valsts nodevu” 2.punktu valsts nodevas likme par personas datu apstrādes reģistrāciju Datu valsts inspekcijā ir 56,91 euro. Ja pārzinis ir fiziska persona vai sīkais uzņēmums (t.i. nodarbina mazāk kā 10 darbiniekus un gada apgrozījums nepārsniedz 2 milj. eiro), valsts nodevas likme ir 28,46 euro.

Vēršam uzmanību, ka Datu valsts inspekcijas interneta vietnes www.dvi.gov.lv sadaļas “Reģistrācija” apakšsadaļā “Veidlapas un formas” ir pieejams veidlapas paraugs.

Vēlos veikt personas datu apstrādes reģistrāciju. Lūdzu sniedziet informāciju, kādas darbības man būtu jāveic.

Personas datu apstrāde ir jāreģistrē pirms tās darbības uzsākšanas Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.pantā noteiktajos gadījumos.

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.pantā minētās institūcijas un personas, kas vēlas uzsākt personas datu apstrādi, iesniedz Datu valsts inspekcijai reģistrācijas iesniegumu. Personas datu apstrādes reģistrācijas iesnieguma veidlapa atrodama Datu valsts inspekcijas interneta vietnes www.dvi.gov.lv sadaļas “Reģistrācija” apakšsadaļā “Veidlapas un formas”.
Vēršam uzmanību, ka Datu valsts inspekcijā netiek reģistrēta valsts/pašvaldības iestāde vai komersants/privātpersona, bet gan personas datu apstrāde, kuru attiecīgā organizācija veic.

Par katru personas datu apstrādes reģistrāciju maksājama valsts nodeva saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumiem Nr.813 “Noteikumi par personas datu apstrādes reģistrācijas un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrācijas valsts nodevu”. Valsts nodevas likme par personas datu apstrādes reģistrāciju Datu valsts inspekcijā ir 56,91 euro. Ja pārzinis ir fiziska persona vai sīkais uzņēmums (t.i. nodarbina mazāk kā 10 darbiniekus un gada apgrozījums nepārsniedz 2 milj. eiro), valsts nodevas likme ir 28,46 euro.

Valsts nodevas likme par izmaiņu reģistrāciju personas datu apstrādē Datu valsts inspekcijā ir 28,46 euro. Ja pārzinis ir fiziska persona vai sīkais uzņēmums (t.i. nodarbina mazāk kā 10 darbiniekus un gada apgrozījums nepārsniedz 2 milj. eiro), valsts nodevas likme ir 14,23 euro.

Kāpēc man jāmaksā valsts nodeva? Vai Datu valsts inspekcija man izrakstīs rēķinu par valsts nodevas apmaksu.

Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” valsts nodeva par personas datu apstrādes reģistrāciju un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrāciju ir obligāts maksājums valsts budžetā. Valsts nodeva maksājama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā (Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumiem Nr.813 “Noteikumi par personas datu apstrādes reģistrācijas un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrācijas valsts nodevu”). Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Ņemot vērā to, ka valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar Datu valsts inspekcijas veiktās darbības izmaksu segšanu, valsts nodevu ieskaita pamatbudžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nevis uz izrakstīto rēķinu pamata.

Informācija par valsts nodevas saņēmēju, apmēru, budžeta kontu pieejama Datu valsts inspekcijas interneta vietnē.

Vēlos iesniegt iesniegumu Datu valsts inspekcijā. Kā un kad es to varu izdarīt?

Dokumentus Datu valsts inspekcijā pieņem, izmantojot pastu, elektronisko pastu, ja dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, kā arī tos var atstāt Blaumaņa ielā 11/13, Rīgā, 1.stāva pastkastē. Tāpat dokumentus Jūs varat iesniegt klātienē katru darba dienu darba laikā.

Dokumenti iesniedzami saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmās daļas noteikumiem, tas ir, dokumentā ir jābūt dokumenta autora nosaukumam, dokumenta datumam un pašrocīgam parakstam. Līdz ar to Iesniegums, ja tā nav pašrocīgi parakstīts vai ar drošu elektronisko parakstu, Datu valsts inspekcijai nav saistošs, un, nosūtot neparakstītu Iesniegumu, kuram nav juridiska spēka, Jūs nesniedzat Datu valsts inspekcijai juridiski saistošu informāciju.

Vēlos kopā ar Datu valsts inspekcijas speciālistu aizpildīt personas datu apstrādes reģistrācijas iesniegumu. Lūdzu, sniedziet informāciju kā es varētu pieteikties šādai konsultācijai.

Maksas konsultācijas Datu valsts inspekcija sniedz pamatojoties uz pieteikumu maksas pakalpojuma “Personas datu apstrādes reģistrācijas iesnieguma un iesnieguma par izmaiņu izdarīšanu personas datu apstrādē aizpildīšana un izdrukāšana” saņemšanai. Pieteikuma veidlapa ievietota Datu valsts inspekcijas interneta vietnē.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem “Datu valsts inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādis” maksa par pakalpojumu ir 30,15 euro. Aizpildīta pieteikuma veidlapa iesniedzama Datu valsts inspekcijā personīgi vai elektroniskā veidā uz Datu valsts inspekcijas oficiālo elektroniskā pasta adresi info@dvi.gov.lv.

Mūsu uzņēmums ir reģistrējis personas datu apstrādi. Diemžēl mūsu rīcībā nav informācijas, ko tieši esam reģistrējuši. Vai iespējams saņemt šādu informāciju no Datu valsts inspekcijas?

Ja informācija, ko vēlaties iegūt ir uzskatāma par publiski pieejamu informāciju saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 24.panta pirmo daļu, tad to Jūs variet pieprasīt elektroniskas vēstules veidā, norādot kādu tieši informāciju Jūs vēlaties iegūt. Savukārt, ja vēlaties iegūt visu informāciju, kas norādīta Jūsu personas datu apstrādes reģistrācijas iesniegumā, Jums ir jāraksta oficiāls iesniegums, gadījumā, ja Jums komercreģistrā nav noteiktas tiesības pārstāvēt uzņēmumu Jums ir nepieciešams pievienot pilnvaru, kas apliecina, ka Jums ir tiesības šādu informāciju pieprasīt.

Vienlaicīgi, informējam, ka Jūs varat iepazīties ar reģistrācijas lietas materiāliem klātienē Datu valsts inspekcijas telpās. Šajā gadījumā Jums ir nepieciešams iepriekš saskaņot tikšanās laiku ar Datu valsts inspekcijas pārstāvjiem.

Informējam, ka ierodoties Datu valsts inspekcijā jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments un dokuments, kas apliecina Jūsu tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.

Vēlos saņemt personas datu apstrādes reģistrācijas apliecību. Kā to var saņemt?

Datu valsts inspekcija norāda, ka sākot no 2014.gada 7.marta, reģistrējot personas datu apstrādi, reģistrācijas apliecību vairs neizsniedz. Pamatinformāciju par personas datu apstrādi iespējams iegūt Datu valsts inspekcijas mājaslapā. Personas datu apstrādes reģistrācijas apliecību Datu valsts inspekcija, izsniedz par maksu, pēc personas datu apstrādes pārziņa rakstveida pieprasījuma saņemšanas. Maksa par reģistrācijas apliecības izsniegšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr.992 „Datu valsts inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādis” ir 14,23 euro. Reģistrācijas apliecības pieprasīšana nav obligāta.

Ja tomēr vēlaties saņemt personas datu apstrādes reģistrācijas apliecību, tad Jums ir jāaizpilda iesnieguma veidlapa un jāiesniedz Datu valsts inspekcijā.

Kādai informācijai jābūt ietvertai zīmēs par videonovērošanas veikšanu un kur to zīmi novietot?

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8.pantu iegūstot personas datus no datu subjekta, pārzinim ir pienākums sniegt datu subjektam šādu informāciju, ja vien tā jau nav datu subjekta rīcībā – pārziņa nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese, kā arī paredzētais personas datu apstrādes mērķis. Zīmes grafiskais attēlojums nav svarīgs, galvenais, lai tā būtu salasāma un tajā būtu iekļauta Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8.pantā norādīta informācija. Zīmes jāizvieto tā, lai datu subjekts informāciju par to, ka viņa dati tiek apstrādāti, iegūtu pirms datu apstrādes uzsākšanas. Zīmes paraugs atrodams Datu valsts inspekcijas interneta vietnē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, brīdinājuma zīmei par videonovērošanas veikšanu ir jābūt uzstādītai pie ieejas teritorijā, kur notiek videonovērošana.

 

Personas datu aizsardzības speciālists

Kas ir personas datu aizsardzības speciālists?

Personas datu aizsardzības speciālists saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.1pantu ir Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumos Nr.80 “Personas datu aizsardzības speciālista apmācību kārtība” noteiktajā kārtībā apmācīta fiziska persona, kas nokārtojusi pārbaudījumu Datu valsts inspekcijā. Šīs personas pienākumi noteikti Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.1pantā.

Datu valsts inspekcija norāda, ka ja Jūsu uzņēmums ir reģistrējis Datu valsts inspekcijā personas datu apstrādi, tad speciālista reģistrācija nav obligāta, bet ja uzņēmums tomēr reģistrē speciālistu, tad personas datu apstrāde no personas datu apstrāžu reģistra jāizslēdz izmantojot formu.

Kā pieteikties personas datu aizsardzības speciālistu pārbaudījumam?

Pretendents, kas vēlas kārtot personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas pārbaudījumu, personīgi (uzrādot personu apliecinošu dokumentu) iesniedz Datu valsts inspekcijā pieteikumu personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanai, kā arī Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumu Nr.80 “Personas datu aizsardzības speciālista apmācību kārtība” 16.punktā norādītos dokumentu kopijas, uzrādot dokumentu oriģinālus (Dokumentu, kas apliecina Latvijā iegūtu augstāko izglītību, apmācību kursa apguves apliecinājumu, dokumentu, kas apliecina samaksu par pārbaudījumu).

Cik maksā personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas pārbaudījums?

Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas maksas pakalpojuma cenrāža 2.pielikuma 6.punktu par personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas pārbaudījumu ir jāmaksā 293,01 euro.

Kā uzturēt personas datu aizsardzības speciālista kvalifikāciju?

Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumu Nr.80 “Personas datu aizsardzības speciālista apmācību kārtība” 27.punktā noteikts, ka lai uzturētu spēkā speciālista kvalifikāciju, speciālists, kurš vismaz divus gadus ir reģistrēts Datu valsts inspekcijā kā pārziņa norīkotais speciālists, katru gadu izpilda šādas prasības:

  1. piedalās profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, ko organizē Datu valsts inspekcija (ne mazāk kā sešas akadēmiskās stundas);
  2. piedalās profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, ko organizē citi apmācību organizētāji ar specializāciju tiesību zinātņu, personas datu aizsardzības, informācijas tehnoloģiju vai līdzīgā jomā (ne mazāk kā sešas akadēmiskās stundas).

Kvalifikācijas iegūšanas pirmajā gadā speciālistam, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 27.punktā minētajām prasībām, nav jāpiedalās profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos.

 

Kas ir jāņem vērā izmantojot sīkdatnes?

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju, turpmāk – Direktīva) 24.apsvērumā ir noteikts, ka elektronisko komunikāciju tīklu lietotāju gala iekārtas un jebkāda uzglabātā informācija par šādām gala iekārtām ir to lietotāju privātās jomas daļa, kam nepieciešama aizsardzība saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Tā sauktās spiegprogrammas, neredzamie pikseļi, slēptie identifikatori un citi instrumenti, lietotājam to nezinot, var iekļūt lietotāja gala iekārtā, lai iegūtu pieeju informācijai, lai uzglabātu apslēptu informāciju vai izsekotu lietotāja darbības, un var nopietni pārkāpt šo lietotāju privātās dzīves neaizskaramību. Šādu instrumentu izmantošanu var ļaut tikai likumīgos nolūkos, par šo instrumentu izmantošanu informējot attiecīgajos lietotājus.

Direktīvas 25.apsvērumā ir noteikts, ka šādi instrumenti, piemēram, tā sauktās sīkdatnes, var būt likumīgi un lietderīgi, piemēram, analizējot tīmekļa vietnes dizainu un reklāmu un pārbaudot to lietotāju identitāti, kas ir iesaistīti tiešsaistes darījumos. Ja šādi instrumenti, piemēram, sīkdatnes, ir paredzēti likumīgam nolūkam, tādam kā veicināt informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu, to izmantošana jāatļauj ar nosacījumu, ka lietotājus, saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, nodrošina ar skaidru un precīzu informāciju par sīkdatņu vai līdzīgu instrumentu nolūku, lai nodrošinātu, ka lietotāji uzzina par informāciju, kas izvietota to izmantotajās gala iekārtās. Lietotājiem jābūt iespējai atteikties no sīkdatņu vai līdzīgu iekārtu uzglabāšanas to gala iekārtās. Tas ir īpaši svarīgi, ja lietotājiem, kas nav sākotnējie lietotāji, ir pieeja gala iekārtai un tādējādi jebkurai informācijai, kas ietver sensitīvus personas datus, kas uzglabāti šādās gala iekārtās. Informāciju un tiesības atteikties attiecībā uz dažādiem instrumentiem, kas uzstādāmi lietotāja gala iekārtā, var piedāvāt viena pieslēguma laikā, ietverot arī tālāku šo instrumentu izmantošanu sekojošu pieslēgumu laikā. Veidi, kādos tiek sniegta informācija, piedāvātas tiesības atteikties vai lūgta piekrišana, jāveido lietotājiem iespējami draudzīgāki. Tomēr piekļuve īpašam tīmekļa vietnes saturam var būt atkarīga no sīkdatnes vai līdzīga instrumenta informētas akceptēšanas, ja to izmanto likumīgam nolūkam.

Šajā kontekstā ir svarīgi noteikt nosacījumus, kādi pārlūkprogrammu iestatījumi atbilst Direktīvas 95/46/EK prasībām un piekrišana “saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK” līdz ar to ir likumīga.

Pirmkārt, pamatojoties uz likumīgas piekrišanas definīciju un prasībām saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 2. panta h) apakšpunktu vispārīgi nevar uzskatīt, ka datu subjekti ir devuši piekrišanu, vienkārši iegādājoties pārlūkprogrammu vai citu lietotni, kas pēc noklusējuma ļauj vākt un apstrādāt viņu datus. Ir maldīgi vispārīgi uzskatīt, ka datu subjekta rīcības trūkums (datu subjekts nav iestatījis pārlūkprogrammu, lai tā noraidītu sīkdatnes) ir skaidra un viennozīmīga norāde par viņa vēlmēm.

Otrkārt, ja saskaņā ar pārlūkprogrammas iestatījumiem lietotāji piekrīt saņemt visas sīkdatnes, tas nozīmē, ka viņi piekrīt datu turpmākai apstrādei, iespējams, neko nezinot par sīkdatņu izmantošanas nolūkiem un veidiem. Vispārīga piekrišana jebkurai turpmākai datu apstrādei, neko nezinot par šīs apstrādes apstākļiem, nevar būt likumīga piekrišana.

Direktīvas 5.panta 3.punktā ir noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka elektronisko komunikāciju tīklu izmantošana informācijas uzglabāšanai vai pieejas iegūšanai abonenta vai lietotāja gala iekārtā uzglabātai informācijai ir atļauta tikai ar nosacījumu, ka attiecīgo abonentu vai lietotāju, saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, nodrošina ar skaidru un visaptverošu informāciju, cita starpā, par apstrādes nolūku un piedāvā tiesības liegt datu kontrolierim veikt šādu apstrādi. Tas neliedz jebkādu tehnisku uzglabāšanu vai vienīgi pieeju, lai veiktu vai veicinātu komunikāciju pārraidīšanu elektronisko komunikāciju tīklā, vai kas nepieciešama, lai sniegtu informācijas sabiedrības pakalpojumu, ko skaidri pieprasa abonents vai lietotājs.






Last updated: 14.11.2016. 11:26