Biežāk uzdotie jautājumi

Reģistrācija

Vai personu datu apstrāde jāreģistrē Datu valsts inspekcijā?

Sākot ar 2018.gada 25.maiju tiks piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula).

Informējam, ka Regula neparedz datu apstrādes reģistrācijas prasības Datu valsts inspekcijā. Līdz ar to, ja kādas personas plāno veikt Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.pantā minēto personas datu apstrādi, tad pēc 2018.gada 25.maija šāda personas datu apstrāde nav jāreģistrē, jo to neparedz normatīvais regulējums.

Vienlaikus informējam, ka neskatoties uz to, ka sākot ar 2018.gada 25.maiju personas datu apstrādes reģistrācija nebūs jāveic, pārziņiem jebkurā gadījumā Regulas prasības būs obligātas. Proti, Regulas 5.panta otrajā daļā ir iestrādāts pārskatatbildības princips. Šis princips nosaka, ka pārzinim ir pienākums nodrošināt tādu personas datu apstrādes procesu organizācijā, kas ļauj pierādīt, ka pārziņa veiktā personas datu apstrāde ir atbilstoša datu aizsardzības normatīvā regulējuma prasībām.

Datu valsts inspekcija aicina iepazīties ar:

  1. 29.panta darba grupas izstrādātajām vadlīnijām un ieteikumiem attiecībā uz personas datu apstrādi un aizsardzību - http://www.dvi.gov.lv/lv/datu-aizsardziba/starptautiska-sadarbiba/publikacijas/ ;
  2. Informāciju par Vispārīgo datu aizsardzības regulu - http://www.dvi.gov.lv/lv/par-regulu-un-datu-aizsardzibu/ ;
  3. Eiropas Komisijas tīmekļa vietni, kas veltīta datu aizsardzības noteikumu reformai - https://ec.europa.eu/info/law/law-topic/data-protection/reform_lv .

 Personas datu aizsardzības speciālists

Personas datu apstrāde

Vai mājas pārvaldniekam pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma ir tiesības izsniegt citu dzīvokļu īpašnieku personas datus saturošu informāciju (dzīvokļa īpašnieka vārdu, uzvārdu, deklarētās/faktiskās dzīvesvietas adresi u.c.), kas nepieciešama dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces sasaukšanai?

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) 2.panta 9.punktu par personas datu apstrādes atbilstību FPDAL ir atbildīgs pārzinis – fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus (šajā gadījumā pārzinis ir mājas pārvaldnieks).

Pārzinim personas datu apstrāde ir jāveic, ievērojot FPDAL 7.pantu, proti, personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šajā pantā minētajiem nosacījumiem (tas ir, ja pastāv tiesisks pamats). Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro arī FPDAL 10.panta pirmās daļas 2.punkts, saskaņā ar kuru personas datu apstrādi drīkst veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Ja minētie nosacījumi tiek ievēroti, personas datu apstrāde ir atbilstoša FPDAL un to drīkst veikt.

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta otrajai daļai pārvaldnieka pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošajām saistībām, par pārvaldnieka saistībām, kas izriet no pārvaldīšanas uzdevuma, kā arī – pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma – par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu. Līdz ar to, no vienas puses dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības uz informāciju, bet, no otras puses, FPDAL paredz, ka personas datus ir atļauts izpaust, lai sasniegtu tiesisku mērķi, un tikai tādā apjomā un veidā, kāds ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai. Tādējādi pirms informācijas par dzīvokļu īpašniekiem apstrādes ir jāizvērtē, vai pastāv tiesisks mērķis plānotajai dzīvokļu īpašnieku datu apstrādei, vai šo mērķi var sasniegt ar iecerēto personas datu apstrādi un vai šo mērķi nav iespējams sasniegt, apstrādājot personas datus mazākā apjomā, citā veidā vai arī neapstrādājot vispār.

Attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku tiesībām pieprasīt kopsapulces sasaukšanai nepieciešamo informāciju, Datu valsts inspekcija paskaidro, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtību nosaka Dzīvokļa īpašuma likums. Atbilstoši minētā likuma 19.panta otrajā daļā noteiktajam, uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību. Ievērojot uzaicinājumā norādāmo informācijas apjomu, kā arī, lai sasniegtu personas datu apstrādes mērķi – dzīvokļu īpašnieku informēšanu par kopsapulces sasaukšanu, iespējams, nav nepieciešams pieprasīt papildus informāciju no mājas pārvaldnieka un pietiek, ja uzaicinājumā norāda attiecīgā dzīvokļa īpašuma numuru, kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību, tādējādi veicot personas datu apstrādi tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai. 

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 19.panta otrajā daļā noteiktajam, dzīvokļu īpašnieku kopība var noteikt arī citādāku kārtību kopsapulces sasaukšanai, līdz ar to atkarībā no dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktās kopsapulču sasaukšanas kārtības, attiecīgi izvērtējams nepieciešamais personas datu apstrādes apjoms. Ievērojot iepriekš minēto, gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki ir vērsušies pie mājas pārvaldnieka un saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.pantu ir pieprasījuši sniegt informāciju, mājas pārvaldniekam pastāv tiesisks pamats atbilstoši FPDAL 7.panta 3. un 6.punktam šo informāciju sniegt, minimālā apjomā, proti, kāds nepieciešams mērķa (informēšanai par kopsapulci) sasniegšanai. 

Daudzdzīvokļu ēkā kaimiņš ir uzstādījis videonovērošanas kameru kāpņu telpā, neprasot un nesaņemot citu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Kā rīkoties šādā situācijā? Vai kaimiņa rīcība ir likumīga?

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – Datu likums)  2.panta 3.punktu, personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Ja veicot videonovērošanu var identificēt konkrētu personu, tad Datu likuma 2.panta 4.punkta izpratnē tiek veikta personas datu apstrāde. Saskaņā ar Datu likuma 2.panta 9.punktu par personas datu apstrādes (videonovērošanas veikšanas) atbilstību Datu likumam ir atbildīgs pārzinis – fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus.

Datu likuma 21.panta 5.punkts nosaka, ka pirms personas datu apstrādes uzsākšanas pārzinis reģistrē personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijā vai norīko personu datu aizsardzības speciālistu -, ja pārzinis veic videonovērošanu, saglabājot personas datus. Papildus tam, Datu valsts inspekcija informē, ka, neatkarīgi no tā, vai ir jāveic videonovērošanas reģistrācija Datu valsts inspekcijā vai nav, pārzinim ir jāveic videonovērošana kā personas datu apstrāde, ievērojot Datu likuma prasības.

Pārzinim personas datu apstrāde ir jāveic, ievērojot:

  • Datu likuma 7.panta noteikto – personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šajā pantā minētajiem nosacījumiem (tas ir, ja pastāv tiesiskais pamats);
  • Datu likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkts – personas datu apstrādi drīkst veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā, nodrošinot citu normatīvajos aktos noteiktu prasību ievērošanu;
  • Datu likuma 8.panta pirmo daļu pārzinim ir pienākums informēt par personas datu apstrādi datu subjektus – personas, kuru personas datu apstrāde tiek veikta. (Piemēram, zīme par videonovērošanas veikšanu, iekļaujot visu Datu likuma 8.panta pirmā daļā minētā informācija – pārziņa nosaukums, adrese, mērķis).

Papildus iepriekš minētajam, Datu valsts inspekcija informē, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa noteic, ka Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Līdz ar to, ja dzīvokļu īpašnieku piekrišana netiek iegūta, šāda videonovērošana aizskar Civillikumā noteiktās civilās tiesības, tad pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.panta pirmo daļu un 23.panta pirmo daļu, kopīpašniekam/-iem ir tiesības vērsties šķīrējtiesā vai izmantot mediāciju.

Videonovērošanas kameras var filmēt gan tiešajā laika režīmā (online režīms), gan arī ierakstīt videoattēlus, taču šie videoieraksti nevar būt pieejami visiem iedzīvotājiem. Tikai attiecīgi pilnvarotas personas, piemēram, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pārstāvji vai nama pārvaldnieks var piekļūt šiem ierakstiem.

Vai namu apsaimniekotāji kāpņu telpās var izvietot informāciju par komunālo maksājumu parādniekiem?

Namu apsaimniekotājiem personas datu apstrādi paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Atbilstoši minētā likuma 14.panta ceturtajai daļai, pārvaldniekam ir pienākums savlaicīgi informēt dzīvojamās mājas īpašniekus par atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību (tajā skaitā uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas skar vai var skart citu dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma.

Tādējādi, ja dzīvokļa īpašnieki ir vērsušies pie namu apsaimniekotāja un atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.pantā noteiktajam, ir pieprasījuši informāciju par dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas skar vai var skart viņu, kā dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, namu apsaimniekotājam pastāv tiesisks pamats atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 3. un 6.punktam šo informāciju sniegt apjomā, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai. Piemēram, lai vērstos pret šiem dzīvokļu īpašniekiem ar prasību tiesā par parādu samaksu vai citā likumīgā veidā veicinātu parādu samaksu. Līdz ar to, no vienas puses, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības saņemt informāciju, bet no otras puses, Fizisko personu datu aizsardzības likums paredz, ka personas datus ir atļauts izpaust, lai sasniegtu tiesisku mērķi, un tikai tādā apjomā un veidā, kāds ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai.

Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 3.punktu, personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Līdz ar to, pat ja kāpņu telpā tiek publicēs attiecīgā dzīvokļa numurs un parādsaistību apmērs (neminot konkrēta dzīvokļa īpašnieka vārdu/uzvārdu), minētais ir uzskatāms par personas datiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 3.punkta izpratnē. Turklāt izvietojot dzīvojamās mājas kāpņu telpā sarakstu ar dzīvokļiem, kuriem ir parādi par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem (norādot tikai dzīvokļa numuru un parāda apmēru), personas dati tiks izpausti ne tikai citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet arī citām personām, kuras ienāk dzīvojamā mājā – dzīvokļu īrniekiem, dzīvokļu īpašnieku, īrnieku viesiem, ģimenes locekļiem, namu pārvaldes darbiniekiem u.c. Līdz ar to, lai gan likumā noteikts, ka pārvaldnieks ir tiesīgs informēt pārējos dzīvokļu īpašniekus, viņš nav tiesīgs to darīt publiski, proti, izvietojot informāciju, kas satur dzīvokļa īpašnieka personas datus, dzīvojamās mājas kāpņu telpā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.pantā norādīto mērķi – informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību (tai skaitā uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses (piemēram, informēt dzīvokļu īpašniekus, ka parādu par apsaimniekošanas un sabiedriskajiem pakalpojumiem nesamaksāšanas gadījumā var tikt izbeigta atsevišķu pakalpojumu sniegšana) – var sasniegt šādā veidā:

  1. sākotnēji izliekot dzīvojamās mājas kāpņu telpā paziņojumu, ka parāda par apsaimniekošanas un sabiedriskajiem pakalpojumiem nesamaksāšanas gadījumā var tikt izbeigta kāda pakalpojuma sniegšana, norādot dzīvojamās mājas kopējo parādu, nevis konkrētu dzīvokļu īpašnieku dzīvokļu numurus un parāda apmērus;
  2. un tikai pēc dzīvokļa īpašnieka vai īpašnieku pieprasījuma saņemšanas (tas ir, kad saņemts pieprasījums sniegt informāciju par to, kura tieši dzīvokļa īpašnieks vai īpašnieki un kādu summu ir parādā par apsaimniekošanas un sabiedriskajiem pakalpojumiem), sniegt pieprasīto informāciju, izpaužot personas datus tikai tādā apjomā un veidā, kāds ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai.

Privātuma politika interneta vietnēs

Kas ir jāņem vērā izmantojot sīkdatnes?

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju, turpmāk – Direktīva) 24.apsvērumā ir noteikts, ka elektronisko komunikāciju tīklu lietotāju gala iekārtas un jebkāda uzglabātā informācija par šādām gala iekārtām ir to lietotāju privātās jomas daļa, kam nepieciešama aizsardzība saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Tā sauktās spiegprogrammas, neredzamie pikseļi, slēptie identifikatori un citi instrumenti, lietotājam to nezinot, var iekļūt lietotāja gala iekārtā, lai iegūtu pieeju informācijai, lai uzglabātu apslēptu informāciju vai izsekotu lietotāja darbības, un var nopietni pārkāpt šo lietotāju privātās dzīves neaizskaramību. Šādu instrumentu izmantošanu var ļaut tikai likumīgos nolūkos, par šo instrumentu izmantošanu informējot attiecīgajos lietotājus.

Direktīvas 25.apsvērumā ir noteikts, ka šādi instrumenti, piemēram, tā sauktās sīkdatnes, var būt likumīgi un lietderīgi, piemēram, analizējot tīmekļa vietnes dizainu un reklāmu un pārbaudot to lietotāju identitāti, kas ir iesaistīti tiešsaistes darījumos. Ja šādi instrumenti, piemēram, sīkdatnes, ir paredzēti likumīgam nolūkam, tādam kā veicināt informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu, to izmantošana jāatļauj ar nosacījumu, ka lietotājus, saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, nodrošina ar skaidru un precīzu informāciju par sīkdatņu vai līdzīgu instrumentu nolūku, lai nodrošinātu, ka lietotāji uzzina par informāciju, kas izvietota to izmantotajās gala iekārtās. Lietotājiem jābūt iespējai atteikties no sīkdatņu vai līdzīgu iekārtu uzglabāšanas to gala iekārtās. Tas ir īpaši svarīgi, ja lietotājiem, kas nav sākotnējie lietotāji, ir pieeja gala iekārtai un tādējādi jebkurai informācijai, kas ietver sensitīvus personas datus, kas uzglabāti šādās gala iekārtās. Informāciju un tiesības atteikties attiecībā uz dažādiem instrumentiem, kas uzstādāmi lietotāja gala iekārtā, var piedāvāt viena pieslēguma laikā, ietverot arī tālāku šo instrumentu izmantošanu sekojošu pieslēgumu laikā. Veidi, kādos tiek sniegta informācija, piedāvātas tiesības atteikties vai lūgta piekrišana, jāveido lietotājiem iespējami draudzīgāki. Tomēr piekļuve īpašam tīmekļa vietnes saturam var būt atkarīga no sīkdatnes vai līdzīga instrumenta informētas akceptēšanas, ja to izmanto likumīgam nolūkam.

Šajā kontekstā ir svarīgi noteikt nosacījumus, kādi pārlūkprogrammu iestatījumi atbilst Direktīvas 95/46/EK prasībām un piekrišana “saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK” līdz ar to ir likumīga.

Pirmkārt, pamatojoties uz likumīgas piekrišanas definīciju un prasībām saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 2. panta h) apakšpunktu vispārīgi nevar uzskatīt, ka datu subjekti ir devuši piekrišanu, vienkārši iegādājoties pārlūkprogrammu vai citu lietotni, kas pēc noklusējuma ļauj vākt un apstrādāt viņu datus. Ir maldīgi vispārīgi uzskatīt, ka datu subjekta rīcības trūkums (datu subjekts nav iestatījis pārlūkprogrammu, lai tā noraidītu sīkdatnes) ir skaidra un viennozīmīga norāde par viņa vēlmēm.

Otrkārt, ja saskaņā ar pārlūkprogrammas iestatījumiem lietotāji piekrīt saņemt visas sīkdatnes, tas nozīmē, ka viņi piekrīt datu turpmākai apstrādei, iespējams, neko nezinot par sīkdatņu izmantošanas nolūkiem un veidiem. Vispārīga piekrišana jebkurai turpmākai datu apstrādei, neko nezinot par šīs apstrādes apstākļiem, nevar būt likumīga piekrišana.

Direktīvas 5.panta 3.punktā ir noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka elektronisko komunikāciju tīklu izmantošana informācijas uzglabāšanai vai pieejas iegūšanai abonenta vai lietotāja gala iekārtā uzglabātai informācijai ir atļauta tikai ar nosacījumu, ka attiecīgo abonentu vai lietotāju, saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, nodrošina ar skaidru un visaptverošu informāciju, cita starpā, par apstrādes nolūku un piedāvā tiesības liegt datu kontrolierim veikt šādu apstrādi. Tas neliedz jebkādu tehnisku uzglabāšanu vai vienīgi pieeju, lai veiktu vai veicinātu komunikāciju pārraidīšanu elektronisko komunikāciju tīklā, vai kas nepieciešama, lai sniegtu informācijas sabiedrības pakalpojumu, ko skaidri pieprasa abonents vai lietotājs.

Last updated: 14.06.2018. 09:15