Ievietots 10.11.2017 · sadaļā 1.lapa, Ziņas

Datu valsts inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) rīcībā esošā informācija liecina, ka tīmekļa vietnē www.krapnieki.org (turpmāk – Tīmekļa vietne) tiek veikta vairāku desmitu personu nelikumīga personas datu (datu subjektu un viņu ģimenes locekļu vārda, uzvārda, adreses, telefona numura, attēla, persona koda un citas informācijas) apstrāde.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 96. pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietvertas arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 7.pantā. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver arī personas tiesības uz jebkuru savu datu aizsardzību (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-15/2016 (A420617410) 6.punktu). Turklāt Hartas 8.pantā ir īpaši norādīts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību, bet šie dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Lai nodrošinātu efektīvu personu tiesību aizsardzību, datu aizsardzības regulējums noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Fizisko personu datu aizsardzības likumā.

Eiropas Savienības Tiesas praksē atzīts, ka darbība, kuras ietvaros tīmekļa vietnēs tiek norādītas vairākas personas un tās identificētas, vai nu norādot viņu uzvārdu vai citā veidā, piemēram, norādot viņu tālruņa numuru vai informāciju par viņu darba apstākļiem un vaļaspriekiem, ir uzskatāma par personas datu apstrādi pilnībā vai daļēji ar automatizētiem līdzekļiem (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 6.novembra sprieduma lietā Lindqvist, C-101/01, ECLI:EU:C:2003:596, 24.–27.punktu, kā arī 2014.gada 13.maija sprieduma lietā Google Spain, C-131/12, ECLI:EU:C:2014:317, 26.punktu).

Tā kā konkrētajā gadījumā Tīmekļa vietnē minēti trešās personas un viņas ģimenes locekļu vārdi un uzvārdi, kā arī informācija par viņu dzīves apstākļiem un nodarbošanos, tas nepārprotami ļauj identificēt šīs personas, tāpēc datu ievietošana interneta mājaslapā uzskatāma par datu apstrādi.

Tīmekļa vietnē pieejamā informācija (datu subjektu un viņu ģimenes locekļu vārdi, uzvārdi, dzīvesvietas adreses, telefona numuri un cita dzīves personiska informācija) rada risku ne tikai fiziskās personas mājokļa drošībai, bet arī paša datu subjekta un viņa ģimenes locekļu, jo īpaši bērnu, dzīvībai un veselībai.

Izvērtējot Inspekcijas rīcībā esošo informāciju, Inspekcija secināja, ka, publicējot neskaitāmu datu subjektu un viņu ģimenes locekļu personas datus Tīmekļa vietnē, iespējams, ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, par kuru kriminālatbildība ir paredzēta Krimināllikuma 145.panta pirmajā daļā (nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums).

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta pirmās daļas 3.punktu, atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses (tiesības uz privāto dzīvi).

“Kā atzīst Administratīvo lietu departaments, personas dati ir privātās dzīves sastāvdaļa.” (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 9.jūlija spriedums lietā Nr.SKA – 346/2007 9.punktu).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Inspekcija informēja Valsts policiju par minēto gadījumu un aicināja Valsts policiju savas kompetences ietvaros izvērtēt un lemt par kriminālprocesa uzsākšanu par Tīmekļa vietnes darbību.