Ievietots 03.11.2017 · sadaļā 1.lapa, Ziņas

Brīvība ir iespēja izvēlēties /Zigmārs Liepiņš/

Līdz ar tehnoloģiju attīstību un plašāku interneta pieejamību pieaug arī riski, ka personas dati, ko pats cilvēks ir publiskojis var tikt izmantoti tādiem datu apstrādes mērķiem, kas nesaskan ar cilvēka interesēm – Izdevīgākā preču iegādes piedāvājuma vietā cilvēks saņem piedāvājumu par preci, kuru jau iepriekš bija skatījis, bet nav varējis uzreiz atļauties iegādāties. Šādi tiek ietekmētas cilvēka spēja izdarīt neatkarīgu izvēli attiecībā uz dažādiem tā dzīves aspektiem, jo tirgotāji ikdienā, izmantojot sociālās tīklošanas vietnes “piebāž” ar savām reklāmām, paļaujoties uz cilvēka interesi iegādāties tieši to preci.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada sākumā 75% no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 16-74 gadiem vismaz vienu reizi nedēļā lietoja internetu, tai skaitā 70% izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam atrodoties ārpus mājas vai darba.[1]

Pieejamie dati liecina, ka 73,7% iedzīvotāju internetu izmanto, lai iesaistītos un apmeklētu sociālo tīklošanu vietnes (Facebook, Twitter, Draugiem.lv, u.c.) un 7,1% iedzīvotāju internetu izmanto, lai iesaistītos profesionāļu sociālo tīklošanu vietnes (LinkedIn, ibizness.lv, prokontakti.lv, u.c.).[2]

 Cik daudz sociālo tīklošanas vietņu pakalpojumus izmanto Tu?

Izmantojot sociālās tīklošanas vietnes jāapdomā, procentuāli, cik no ievietotās informācijas ir pieejama Tev nepazīstamiem cilvēkiem vai organizācijām.

Datu valsts inspekcijas iespējas palīdzēt cilvēkam, ja tas neuzmanīgi rīkojoties būs izpaudis savus datus citām personām tiks ievērojami mazinātas, jo kaitējums jau būs nodarīts, bet ievietojot informāciju publiskā vidē (sociālajās tīklošanas vietnēs) cilvēks zaudē iespēju ietekmēt kā šī informācija tiek izmantota nākotnē, piemēram, ievietojot sociālajā tīklošanas vietnes profilā savu foto mēs zaudējam iespēju kontrolēt, kas ir nokopējis šo attēlu un kā tas tiek izmantots. Līdz ar to viens no svarīgiem posmiem savu datu aizsardzībai ir un paliek pats cilvēks.

Normatīvie akti ir paredzējuši datu subjektiem noteiktus aizsardzības mehānismus gadījumos, kad personas dati tiek izmantoti nelikumīgi, tomēr, ja tiek ievēroti noteikti drošības pasākumi, tad cilvēks var ievērojami samazināt to, ka tā datu nelikumīga apstrāde vispār tiek veikta.

Datu valsts inspekcija informē, ka riskus privātumam var ievērojami mazināt, veicot salīdzinoši vienkāršas darbības. Vērtīgu apkopojumu datu aizsardzībai veicamajām darbībām ir sagatavojis Latvijas Drošāka interneta centrs “Sociālo tīklu drošības ceļvedis“.

Ņemot vērā sociālā tīklošanas vietnē nesenos notikumus ar datu iegūšanu, izmantojot iespējamus viltus profilus sociālajā tīklošanas vietnē Facebook, Datu valsts inspekcija sniedz norādi par pieejamo informāciju sociālajā tīklošanas vietnē Facebook, kā nodrošināt sava profila drošību un izvairīties no savu datu izpaušanas potenciāliem krāpniekiem. Pieejama: https://www.facebook.com/about/basics/stay-safe-and-secure (informācija pieejama angļu valodā).

Lasi arī Datu valsts inspekcijas izstrādāto rekomendāciju “Personas datu apstrāde tiešsaistes sociālajos tīklos”.

Pieaugot interneta nozīmei mūsu ikdienas dzīvē, lielāka nozīme jāpievērš arī sava privātuma aizsardzībai.

[1] Centrālās statistikas pārvalde “Ar katru gadu pieaug interneta lietotāju skaits” (25.10.2017.) Pieejams:  http://www.csb.gov.lv/notikumi/ar-katru-gadu-pieaug-interneta-lietotaju-skaits-45915.html

[2] Turpat