Ievietots 12.05.2017 · sadaļā 1.lapa, Ziņas

Pieņemts spriedums Eiropas Savienības Tiesas lietā C-13/16 par Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu 7.panta f) punkta interpretāciju

Inspekcija informē, ka 2017.gada 4.maijā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pieņēma spriedumu lietā C-13/16 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantam, ko Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (Latvija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2015.gada 30.decembrī tiesvedībā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde pret Rīgas pašvaldības sabiedrību SIA “Rīgas satiksme” (turpmāk – Lieta).

Lietā Latvijas Augstākā tiesa uzdeva EST prejudiciālu jautājumu par to, vai Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu 7.panta f) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts pienākums personas datus izpaust trešajai personai, lai tā civiltiesiskā kārtībā varētu celt prasību par zaudējumu atlīdzību tiesā saistībā ar kaitējumu, ko ir nodarījusi persona, uz kuru attiecas šo datu aizsardzība, un vai tas, ka šī persona ir nepilngadīga, var ietekmēt šīs tiesību normas interpretāciju.

Inspekcija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 6.punktu personas datu apstrāde (jebkuras ar personas datiem veiktas darbības) ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti. Minētā panta punkts ir pārņemts no Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 7.panta f) punkta.

Lietā C-13/16 EST nosprieda, ka Direktīvas 95/46/EK 7.panta f) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā nav paredzēts pienākums izpaust personas datus trešajai personai, lai tā civiltiesiskā kārtībā varētu celt prasību tiesā par zaudējumu atlīdzību saistībā ar kaitējumu, ko ir nodarījusi persona, uz kuru attiecas šo datu aizsardzība. Tomēr šīs direktīvas 7. panta f) punktā ir pieļauta šāda datu izpaušana, pamatojoties uz valsts tiesībām.

Pilns EST sprieduma teksts pieejams interneta vietnē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62016CJ0013