Ievietots 31.10.2017 · sadaļā 1.lapa, Ziņas

Daudzdzīvokļu ēkā kaimiņš ir uzstādījis videonovērošanas kameru kāpņu telpā, neprasot un nesaņemot citu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Kā rīkoties šādā situācijā? Vai kaimiņa rīcība ir likumīga?

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – Datu likums)  2.panta 3.punktu, personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Ja, veicot videonovērošanu, var identificēt konkrētu personu, tad Datu likuma 2.panta 4.punkta izpratnē tiek veikta personas datu apstrāde. Saskaņā ar Datu likuma 2.panta 9.punktu par personas datu apstrādes (videonovērošanas veikšanas) atbilstību Datu likumam ir atbildīgs pārzinis – fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus.

Datu likuma 21.panta 5.punkts nosaka, ka pirms personas datu apstrādes uzsākšanas pārzinis reģistrē personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijā vai norīko personas datu aizsardzības speciālistu -, ja pārzinis veic videonovērošanu, saglabājot personas datus. Papildus Datu valsts inspekcija informē, ka neatkarīgi no tā, vai ir jāveic videonovērošanas reģistrācija Datu valsts inspekcijā, vai nav, pārzinim ir jāveic videonovērošana kā personas datu apstrāde, ievērojot Datu likuma prasības.

 Pārzinim personas datu apstrāde ir jāveic, ievērojot:

  • Datu likuma 7.pantā noteikto – personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šajā pantā minētajiem nosacījumiem (tas ir, ja pastāv tiesiskais pamats);
  • Datu likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto – personas datu apstrādi drīkst veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā, nodrošinot citu normatīvajos aktos noteiktu prasību ievērošanu;
  • Datu likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto -  pārzinim ir pienākums informēt par personas datu apstrādi datu subjektus – personas, kuru personas datu apstrāde tiek veikta. (Piemēram, zīme par videonovērošanas veikšanu, iekļaujot visu Datu likuma 8.panta pirmā daļā minēto informācija – pārziņa nosaukums, adrese, mērķis).

Papildus iepriekš minētajam Datu valsts inspekcija informē, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešā daļa noteic, ka Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Līdz ar to, ja dzīvokļu īpašnieku piekrišana netiek iegūta, videonovērošanas veikšana daudzdzīvokļu ēkā aizskar Civillikumā noteiktās citu dzīvokļu īpašnieku tiesības. Tādā gadījumā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.panta pirmo daļu un 23.panta pirmo daļu, kopīpašniekam/-iem ir tiesības vērsties tiesā.

 Videonovērošanas kameras var filmēt gan tiešajā laika režīmā (online režīms), gan arī ierakstīt videoattēlus, taču šie videoieraksti nevar būt pieejami visiem iedzīvotājiem. Tikai attiecīgi pilnvarotas personas, piemēram, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pārstāvji vai nama pārvaldnieks var piekļūt šiem ierakstiem.

 Turpmāk šis skaidrojums ir atrodami DVI mājas sadaļā biežāk uzdotie jautājumi un atbildes.