Ievietots 29.04.2019 · sadaļā 1.lapa, Ziņas

2019. gada 1. maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums  ar mērķi Latvijā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Trauksmes celšanas likums definē, kas ir trauksmes cēlējs, kā varēs celt trauksmi, kā arī nosaka pamatprasības trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai. Trauksmes celšanas likumā noteiktas tiesības ikvienam iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, izmantojot likumā paredzētos mehānismus.

Trauksmi varēs celt par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, administratīvu pārkāpumu vai citu tiesību normu vai ētikas, kā arī profesionālo normu pārkāpumu neatkarīgi no jomas, kurā tas noticis. Vienlaikus, likumā definētas jomas, kurās celt trauksmi ir īpaši nozīmīgi sabiedrības interesēm:
• amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana;
• korupcija;
• krāpšana;
• publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;
• izvairīšanās no nodokļu samaksas;
• sabiedrības veselība;
• pārtikas drošība;
• būvniecības drošība;
• vides drošība;
• darba drošība;
• sabiedriskās kārtība;
• cilvēktiesības;
• publiskie iepirkumi;
• finanšu un kapitāla tirgus sektors;
• konkurences tiesību joma.
Trauksmi varēs celt divējādi – vēršoties darba vietā vai kompetentajā institūcijā. Likums arī nosaka, kādos gadījumos trauksmi varēs celt, sniedzot informāciju publiski. Lai celtu trauksmi, var izmantot trauksmes cēlēju kontaktpunkta, biedrības vai nodibinājuma, arodbiedrības vai to apvienības starpniecību.

Informācija par Datu valsts inspekcijas kontakpersonu trauksmes celšanas gadījumos pieejama šeit.

luksofos