Ievietots 04.03.2016 · sadaļā Ziņas

Ikdienas straujajā ritmā ikviens no mums aizdomājas par savu un sava īpašuma aizsardzību, tai skaitā par aizsardzību ceļu satiksmē. Sabiedrībā ļoti lielu popularitāti piedzīvo videoreģistratoru uzstādīšana privātajās automašīnās. Privātās automašīnās izvietots videoreģistrators ir ierīce, ar kuru var tikt veikts personu vizuālais ieraksts, kas tiek saglabāts cirkulējošā ieraksta iekārtā. Videoreģistratori tiek uzstādīti automašīnās un izmantoti, veicot ierakstu atrodoties publiskā telpā (ceļu satiksmē).

Galvenais mērķis videoreģistrātora uzstādīšanai ir, lai tiktu atvieglota pierādījumu iesniegšana ceļu satiksmes negadījumos. Tomēr to, vai ieraksts ir uzskatāms par pierādījumu vai nē, vērtējams tiesas un konkrētās Valsts policijas amatpersonas ieskatā, kura izskata un pieņem lēmumu konkrētajā lietā.

Eiropas Savienības tiesa 2014.gada 11.decembra spriedumā lietā C-212/13, norāda, ka tādas kameras sistēmas izmantošana, ar kuru tiek veikts personu vizuālais ieraksts, kas tiek uzglabāts cirkulējošā ieraksta iekārtā, proti, cietajā diskā, un kuru fiziska persona ir uzstādījusi pie savas ģimenes mājas ar mērķi aizsargāt mājas īpašnieku īpašumu, veselību un dzīvību, bet ar šo sistēmu tiek uzraudzīta arī publiskā telpa, šīs tiesību normas izpratnē nav datu apstrāde tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām. Pēc analoģijas šo tiesas spriedumu var attiecināt arī uz videoreģistratoru izmantošanu privātajās automašīnās.

Ja automašīna ir aprīkota ar videoreģistratoru, kura darbības rezultātā tiek iegūti un apstrādāti arī personas dati, t.i., ja videoreģistratora kvalitātes uzstādījumi ļauj ar nofilmētā materiāla palīdzību identificēt fiziskas personas, tad ir jāveic personas datu apstrādes reģistrācija saskaņā ar likumu, jo tiek izpildīts Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21.panta 5.punktā noteiktais – tiek veikta videonovērošana un iegūtais materiāls tiek saglabāts veidā, kas ļauj tam pilnībā vai atsevišķos fragmentos piekļūt.

Gadījumā, ja personas datu apstrāde ir jāreģistrē, pārzinim ir jāiesniedz Datu valsts inspekcijā personas datu apstrādes reģistrācijas iesniegums (veidlapa, kā arī vadlīnijas reģistrācijas iesnieguma aizpildīšanai ir pieejamas Datu valsts inspekcijas mājas lapā https://www.dvi.gov.lv/lv/personas-datu-apstrades-un-specialistu-registracijas-kartiba/veidlapas-un-formas/). Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumiem Nr.813 „Noteikumi par personas datu apstrādes reģistrācijas un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrācijas valsts nodevu” ir jāsamaksā valsts nodeva. Valsts nodevas likme par personas datu apstrādes reģistrāciju Datu valsts inspekcijā ir 56,91 euro, savukārt, ja pārzinis ir fiziska persona vai sīkais uzņēmums (t.i. nodarbina mazāk kā 10 darbiniekus un gada apgrozījums nepārsniedz 2 milj. eiro), valsts nodevas likme ir 28,46 euro, un tas ir vienreizējs maksājums.

Papildus informāciju par videoreģistratoru reģistrāciju Datu valsts inspekcijas pārstāvis sniedza arī Pirmajam Baltijas kanālam š.g. 3.martā.