4. un 5. septembrī Viļņā norisinājās Baltijas valstu personas datu aizsardzības iestāžu ikgadējā tikšanās. Sanāksmē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas datu aizsardzības iestāžu vadītāji un darbinieki pārrunāja nozīmīgākās aizvadītā gada aktivitātes un sasniegumus, izvērtēja nākotnes plānus un apsprieda gaidāmos izaicinājumus.
Lietuvas iestādes direktore Dijana Šinkūnienė uzsvēra, ka šīs, jau par tradīciju kļuvušās, tikšanās ir nozīmīgas ne tikai kā iespēja apmainīties ar labākajām praksēm un zināšanām, bet arī kā instruments nākotnes datu aizsardzības prakses veidošanā reģionā.
“Man ir prieks, ka šogad tiekamies Viļņā. Atkal pārliecinos, ka uzraudzības iestāžu izaicinājumi ir ļoti līdzīgi, atšķiroties vien detaļās. Tomēr, lai risinātu šodienas un rītdienas izaicinājumus, ir jāmeklē globālāki risinājumi pāri Lietuvas robežām,” norādīja direktore.
Līdzīgu viedokli pauda arī Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka: “Starpiestāžu sadarbība ir būtiska, jo daudzi uzņēmumi darbojas visās trīs valstīs. Šīs tikšanās veicina dziļākas diskusijas par institucionālo praksi un Datu regulas interpretāciju, vienlaikus veidojot kopīgu izpratni. Vienota interpretācija nodrošina lielāku konsekvenci normu piemērošanā, samazina juridisko nenoteiktību pārrobežu uzņēmumiem un stiprina indivīdu tiesību aizsardzību visā reģionā.”
Savukārt Igaunijas Datu aizsardzības inspekcijas vadītāja Pille Lehis uzsvēra:
“Vienmēr ir prieks tikties ar kolēģiem no Baltijas valstīm, lai dalītos pieredzē, dalītos gan priekos, gan izaicinājumos un stiprinātu sadarbību. Gadu gaitā šī ir izveidojusies par brīnišķīgu tradīciju, ko patiesi augstu vērtēju un kas turpina iedvesmot un atbalstīt mūsu kopīgos centienus reģionā.”
Baltijas datu aizsardzības uzraudzības iestāžu vadītāji pārrunāja aizvadītā gada aktivitātes un attīstību, jaunās kompetences, kas gaidāmas saskaņā ar ES regulām, kā arī prezentēja sasniegumus un galvenos saskartos izaicinājumus.
No kreisās: Lietuvas, Igaunijas un Latvijas datu aizsardzības iestāžu vadītājas.
Sanāksmē dalībnieki pārrunāja plašu jautājumu loku, tostarp par Mākslīgā intelekta akta un citu ES regulu īstenošanu, uzraudzības tvērumu un iespējamiem sadarbības izaicinājumiem ar citām šajā jomā strādājošām institūcijām. Diskusijās tika apspriesta arī auditu veikšana Šengenas un vīzu informācijas sistēmās (VIS), datu vākšana un apstrāde jaunu ES tiesisko mehānismu un sistēmu ieviešanā, kā arī citi aktuāli sadarbības jautājumi.
Tāpat tika panākta vienošanās, ka Baltijas valstu institūcijas stiprinās neformālo sadarbību auditu īstenošanā, datu apstrādes izvērtēšanā valstu Šengenas, vīzu un citās informācijas sistēmās, kā arī citos nozīmīgos jautājumos. Šī sadarbība ir vērsta uz to, lai efektīvāk izpildītu Eiropas saistības, vienlaikus optimizējot institucionālos resursus. Ekspertu kontaktu stiprināšana ir būtiska arī, lai nodrošinātu uzraudzības funkciju kvalitatīvu izpildi personas datu aizsardzības jomā.