Inspekcijā mēdz jautāt, ko darīt situācijās, kad cilvēks pamana, ka viņa sociālo tīklu saturu ir apskatījušas iestāžu amatpersonas. Šādos gadījumos amatpersonām profilu īpašnieku identitāte ir kļuvusi zināma darba pienākumu izpildes laikā, piemēram, ja cilvēks ir sazinājies ar iestādi, izdarījis kādu pārkāpumu utt.
Piemērs. Māris ir aktīvs Instagram lietotājs un ik dienu savā profilā publicē foto un video materiālus no savas privātās dzīves “Stories”[1] sadaļā. Māris nav savu profilu padarījis privātu, to var apskatīt jebkurš lietotājs. Izmantojot Instagram sniegtās iespējas, Māris mēdz pārskatīt to personu sarakstu, kas aplūkojušas viņa publicēto saturu. Kādu dienu šajā sarakstā viņš ierauga arī kādas valsts iestādes darbinieku, ar ko Māris pirms pāris dienām konsultējies par iestādes kompetencē esošu jautājumu.
Aprakstītajā situācijā, ja iestādes darbinieks aplūkojis klienta privāto sociālo tīklu profilu ārpus darba pienākumu veikšanas (t.i., to ir darījis pēc savas inciatīvas, bez darba devēja pilnvarojuma, personiskas ziņķārības mākts), šāda rīcība uzskatāma par veiktu personiskām vajadzībām[2], pat ja darbinieks cilvēka vārdu un uzvārdu uzzinājis, pildot darba pienākumus. Arī fakts, ka klienta profils apskatīts no sava privātā profila un ārpus darba laika, liecina par rīcību personisku pasākumu ietvaros. Vienlaikus darba devējs var izvērtēt, vai darbinieka uzvedība atbilst darba vietā un normatīvajos aktos noteiktajiem profesionālās ētikas un uzvedības standartiem.
Ja cilvēks pamana, ka viņa sociālo tīklu profilu ir apskatījis kādas iestādes darbinieks, pie kura viņš ir vērsies, un šāda rīcība šķiet nepieņemama, viņš var informēt par notikušo attiecīgo iestādi. Iestādei šādā gadījumā ir jāizvērtē darbinieka rīcības atbilstība darba vietā noteiktajiem standartiem un ētikas normām saistībā ar cilvēkiem, kuriem tiek sniegti pakalpojumi. Tāpat ir jāveic atbilstoši pasākumi (piemēram, pārrunas), lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos nākotnē.
Savukārt Datu regulas tvērumā personisko sociālo tīklu aplūkošana var nonākt, ja cilvēka sociālo tīklu profilā esošā informācija tiek izmantota iestādes funkciju veikšanā – piemēram, publicētā informācija ievākta un pievienota iestādes lietvedībā esošā lietā kā pierādījumi. Šādā gadījumā cilvēkam ir tiesības vērsties iestādē ar datu subjekta pieprasījumu[3], lūdzot skaidrot šādas apstrādes tiesisko pamatu, kā arī citus ar šo apstrādi saistītus jautājumus.
Vienlaikus Inspekcija aicina lietotājus pārskatīt personīgo sociālo tīklu profilu privātuma iestatījumus, nepieciešamības gadījumā mainot profila pieejamību uz privātu, lai tā saturs būtu pieejams tikai tiem, kuriem vēlaties ļaut piekļuvi.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/