Inspekcijā saņemam iedzīvotāju iesūtītas publikācijas par pasākumiem un konkursiem, kuros organizācijas aicina cilvēkus pieteikties, iesniedzot savus personas datus. Šajās publikācijās atšķiras tas, cik daudz informācijas organizācijas sniedz par datu apstrādi. Tāpēc Inspekcijai tiek lūgts skaidrot, kāda informācija organizācijām būtu jānorāda. Proti, kas publikācijā jāiekļauj, lai potenciālie dalībnieki būtu informēti par to, kas būs atbildīgs par viņu iesniegto datu apstrādi.
Piemērs: Anna sociālajā tīklā Facebook ievēro kāda uzņēmuma lapā publicētu informāciju par tā organizēto konkursu, aicinot cilvēkus dalīties ar fotogrāfijām, kā tie sagaida pavasari. Publikācijā aprakstīts, ka, lai piedalītos konkursā, uz publikācijā norādīto e-pasta adresi jānosūta fotogrāfija, dalībnieka vārds un uzvārds, kā arī kontaktinformācija saziņai. Anna ievēro, ka publikācijā nav skaidri norādīts, ka uzņēmums ir personas datu pārzinis. Tāpat Anna uzskata, ka par pašu uzņēmumu, kas aicina iesniegt personas datus, norādīts pārāk maz – ir uzņēmuma nosaukums, bet ne reģistrācijas numurs.
Datu regulā nav izsmeļoši uzskaitīts, kāda tieši informācija organizācijai par savu identitāti jāsniedz, ievācot personas datus. Ir noteikts, ka jānorāda pārziņa identitāte un kontaktinformācija.[1]
Publicējot sludinājumus, kuros organizācija aicina iesniegt personas datus, nav obligāti katrā gadījumā tieši norādīt, ka uzņēmums ir “pārzinis”. Būtiskākais ir tas, lai no kopējā publikācijas konteksta cilvēkam būtu skaidrs:
- kura organizācija ievāc viņa datus;
- kā ar šo organizāciju sazināties.
Tas nozīmē, ka attiecībā uz organizācijas identitāti pietiek, ja publikācijā ir norādīts:
- precīzs uzņēmuma nosaukums;
- praktiski izmantojama uzņēmuma kontaktinformācija, lai cilvēks nepieciešamības gadījumā var iegūt papildus informāciju par šo organizāciju, piemēram, reģistrācijas numuru, juridisko adresi.
Tāpat izsmeļošākas informācijas sniegšana par organizācijas identitāti var būt nodrošināta, pievienojot publikācijai saites uz pasākuma nolikumu un privātuma politiku, kurā sniegta plašāka informācija par uzņēmumu, kā arī sniegta visa pārējā informācija, ko cilvēkam ir tiesības saņemt pirms viņa datu ievākšanas [2].
Savukārt par neatbilstošu būtu uzskatāma šāda veida publikācija, kura nesatur nekādas atsauces uz organizāciju, kas uzņēmusies personas datu ievākšanu. Proti, tās nosaukums nav atrodams publikācijas tekstā, tas ir nepilnīgs vai publikāciju izvietojis, piemēram, anonīms profils.