Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās priekšrocības, reizēm uzņēmumi uzdevumu telefoniski sazināties ar klientiem un ziņot par uzņēmuma piedāvājumiem vēlas uzticēt nevis cilvēkiem, bet gan automatizētām iekārtām. Šādu zvanu veikšanu regulē normatīvie akti, kas ierobežo to patvaļīgu izmantošanu un paredz saņēmēju tiesības izlemt, vai viņi šādus zvanus vēlas saņemt. Šoreiz skaidrojam aspektus, par kuriem esam saņēmuši jautājumus Inspekcijā.
Kad pakalpojuma saņēmējam jāsaņem piekrišana par robotzvanu veikšanu? Vai pieļaujams to iegūt, sākoties sarunai?
Normatīvais regulējums nosaka, ka izmantot automātiskās zvanīšanas sistēmas, kas darbojas bez cilvēka līdzdalības, komerciālu paziņojumu[1] sūtīšanai ir atļauts tikai gadījumā, ja ir iegūta pakalpojuma saņēmēja iepriekšēja brīva un nepārprotama piekrišana.[2] Tādējādi komerciālu paziņojumu sūtīšana šādā veidā ir likumīga tikai gadījumā, ja konkrētais cilvēks iepriekš (pirms zvana veikšanas) ir devis savu brīvu un nepārprotamu piekrišanu tam, ka tiks traucēts ar automatizētām zvanīšanas iekārtām, lai tādā veidā saņemtu komerciālu paziņojumu. Arī piekrišana saņemt pašu komerciālo zvanu jāiegūst pirms tā veikšanas.
Piemēram, sporta klubs “Hantelīte”, reģistrējot jaunus klientus, piedāvā aizpildīt pieteikuma anketu. Tajā cilvēks var norādīt savu kontaktinformāciju un atzīmēt, kādā veidā vēlas saņemt informāciju par piedāvājumiem.
Anketā ir divas atsevišķas izvēles rūtiņas:
☐ Piekrītu, ka sporta klubs “Hantelīte” mani informē par jaunumiem un īpašajiem piedāvājumiem.
☐ Piekrītu, ka šādu informāciju varu saņemt arī ar automatizētu zvanu (robotzvanu) palīdzību.
Ja cilvēks atzīmē tikai pirmo rūtiņu, klubs drīkst sūtīt e-pastus vai īsziņas, bet nedrīkst zvanīt, izmantojot robotzvanu. Savukārt, ja atzīmē arī otro rūtiņu, “Hantelīte” drīkst izmantot automatizētu zvanīšanas sistēmu, piemēram, lai paziņotu par jaunu akciju.
Vai piekrišana jāsaņem arī tad, ja tālruņu numuri tiek ģenerēti automātiski? Proti, nav adresēti konkrētam cilvēkam.
Jā. Kā paredz normatīvie akti, tad nav starpības, vai automatizētais zvans tiek veikts zināmam adresātam vai numuram, kas izvēlēts nejauši. Tādēļ, ja nav iespējams nodrošināt adresāta skaidru piekrišanu pirms zvana veikšanas, šāds risinājums nav pieļaujams.
Ja pakalpojuma saņēmējs ir sniedzis piekrišanu robotzvanu saņemšanai, vai zvana brīdī viņš ir jāinformē par to, ka konkrētais zvans tiek veikts ar automatizētām iekārtām?
Normatīvais regulējums neparedz tiešu pakalpojumu sniedzēju pienākumu informēt šādu zvanu adresātus par to, ka konkrēto zvanu veic automatizēta iekārta. Tomēr šādas informācijas sniegšana būtu uzskatāma par labo praksi, lai cilvēks vienmēr zinātu, ka saņem automatizētu zvanu, un nepieciešamības gadījumā varētu izmantot savas tiesības — piemēram, atteikties no šādu zvanu saņemšanas.
Vienlaikus Inspekcija norāda, ka gadījumos, kad robotzvani netiek izmantoti komerciālu paziņojumu piegādāšanai, ar tiem saistītā personas datu apstrāde var tikt pamatota arī ar citiem tiesiskajiem pamatiem, ne tikai piekrišanu. Piemēram, šāda apstrāde var kalpot organizācijas leģitīmo interešu īstenošanai.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/
[1] Komerciāls paziņojums saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 1. panta pirmās daļas 3) apakšpunktu ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību.
[2] Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9. panta pirmā daļa