Lieldienu rīta miers tika izjaukts brīdī, kad slavenais Lieldienu resgalis Hopbins Kapuce izlēma veikt reidu Dillija Donkas lielajā šokolādes fabrikā. Hopbina sākotnējā informācija liecināja, ka Dillijam Donkam noliktavās ir izveidojies liels šokolādes olu uzkrājums, kuras šokolādes magnāts tikai savu iemeslu dēļ šķietami pat neplāno nogādāt pie mazajiem olu medniekiem. Kas mums jāzina par Hopbinu - viņā īpaši uz Lieldienām modās liels taisnīguma gars, un tas alka ņemt no tiem, kam ir daudz šokolādes olu, un dot tiem, kam šokolādes dzīvē trūkst. Un pie reizes arī pats kārtīgi izbaudīt saldo prieku.
Hopbina plāns nostrādāja pat pārāk labi. Burvju auto, ar kura palīdzību izvadāt šokolādes olas, jau pēc dažiem taustiņu piesitieniem atradās noliktavas vidū, daži robotiski Rumpa Dumpas ar nedaudz modificētu kodu labprāt palīdzēja ar iekraušanas lietām, un pēc nakts noņemšanās olu krājumi bija nonākuši visās tajās mājās, kur bērni ilgojās pēc šokolādes. (Nu, ja neskaita tās olas, kas nonāca paša Hopbina vēderā.)
Turpinājums gan neizvērtās tāds, kā Hopbins bija iedomājies. Paguris no nakts rosīšanās, viņš bija apmeties netālā pļaviņā atpūsties, un vēl, kamēr viņš bija piemidzis, to aiz ausīm nogrāba dusmīgs bebrs policista formā, par cik viņu pavadīja vesela izslavēti naskāko policijas skrējēju bruņurupuču speciālo uzdevumu vienība, par izbēgšanu nevarēja būt ne runas. Nelikumīga pieslēgšanās sistēmām un rīkošanās ar šokolādes olām bez īpašnieka ziņas ir smagi kriminālpārkāpumi, par kuriem Hopbinu draudēja nogādāt uz vietu, kur nerātnus zaķēnus nosūta, lai tie kļūtu par rātniem zaķēniem.
Dillijam Donkam izrādās bija tieši tik ļoti spēcīga incidentu izmeklēšanas komanda, cik vāja Hopbinam bija šķitusi perimetra aizsardzības komanda. Pat Lieldienu dienas ievainojamības izmantošana nebija gana, lai noslēptu Hopbina ķepas nospiedumu fabrikas sistēmās. Jāsaka, arī miljoni pazudušo šokolādes našķu nepalīdzēja slēpt to, kas noticis, no iesaistītajiem. Dillijs arī spēja šo nebūšanu uztvert ar rāmu mieru un neļauties Rumpa Dumpu mudinājumiem pielikt Hopbina attēlu pie lielā staba un mudināt visus pasaku pasaules šokolādes mīļus ar viņu izrēķināties par noziegumiem pret kārumiem. Bet, par cik šī ir pasaku valstība un mēs negribam, lai Lieldienās mums acu priekšā būtu raudoša zaķēna, kurš pa savam, bet tomēr gribēja labu, tēls… Viss beidzās labi!
Dillijs Donka tāpat bija plānojis šokolādes olas mazajiem kārumniekiem nogādāt mārketinga kampaņas ietvaros, tāpēc viņš savas pretenzijas atsauca, kad Hopbins nostrādāja vēl vienu nakti, iznēsājot un pie olu iesaiņojumiem pieliekot atklātni, uz kuras bija rakstīts “Uz veselībām no Dillija Donkas!”. Dillijs Donka paguva dienas laikā novērtēt incidentu no datu aizsardzības perspektīvas un saprast, ka cietusi ir tikai burvju datu bāze, kurā atradās maģijai ticošo bērnu vārdi un uzvārdi, bet paaugstinātus riskus Dillija Donkas personas datu aizsardzības komanda nesaskatīja, jo adreses varēja izmantot tikai vienu reizi, saņēmējs bija viens un identificēts, tālāka datu nodošana un izmantošana novērsta, nemateriāls vai materiāls zaudējums cilvēkiem netika nodarīts. Tāpēc Datu valsts inspekciju par šo stāstu viņš informēja tikai tā, starp citu - lai izskaustu mazāko šaubu ēnu, un no sava risku vadības viedokļa pasākumu uztvēra kā ielaušanās testu, kurā pārbaudīta noturība pret Lieldienu ievainojamību.
Morāle
- Pareizās lietas jādara pareizajā laikā. Pat ja kopumā nodomi ir labi, tos var īstenot tikai likumīgos veidos.
- Cilvēki, kas pilda mājasdarbus, guļ mierīgāk. Ja ir izveidota laba sistēma, tad daudzas nebūšanas spēs atrisināties kā pašas no sevis.
- Pat ja esi ļoti dusmīgs, nevajag pašam tēlot policistu. Ja noticis pārkāpums - vai nu saistībā ar šokolādes olām, vai datiem -, informāciju nodod atbildīgajām iestādēm, nevis uzreiz līmē aizdomās turamā bildi uz katra staba.
