Veicot videonovērošanu, organizācijas ne tikai ieraksta un saglabā video materiālus, apskatot tos nepieciešamības gadījumā, bet arī izvēlas skatīt kameru fiksēto reāllaikā. Šādu pienākumu izpilde tiek uzticēta, piemēram, apsardzes darbiniekiem vai dežurantiem. Tas ir efektīvs drošības līdzeklis, jo ļauj nekavējoties reaģēt uz dažādiem incidentiem novērotajā teritorijā.
Gadījumos, kad kameras pietiekamā izšķirtspējā fiksē cilvēku un šis attēls tiek pārraidīts uz monitoru, kur to vēro darbinieks, tiek veikta personas datu apstrāde. Nav būtiski, vai šis attēls tiek uzglabāts ilgāku laika periodu. Pietiek ar to, ka darbinieks, izmantojot automatizētus līdzekļus, tos aplūko un interpretē. Šāda apstrāde ir likumīga tikai tad, ja tai ir atbilstošs pamats. Parasti tas ir organizācijas leģitīmās intereses, proti, aizsargāt īpašumu un rūpēties par klientu un darbinieku drošību, savlaicīgi reaģējot uz riskiem vai problēmām.
Papildus jāizvērtē, vai šāda novērošana ir samērīga un vai to pašu mērķi nevar sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk iejaucas cilvēku privātumā. Šādas apstrādes piemērotība jāvērtē kopā ar apstrādes mērķi. Ņemot vērā, ka šādu risinājumu izmantošanas laikā cilvēki tiek pastāvīgi uzraudzīti, reāllaika novērošana vairāk ietekmē privātumu nekā ierakstu glabāšana, ko dzēš pēc noteikta laika un apskata tikai tad, ja tas tiešām nepieciešams. Vienlaikus jāņem vērā, ka šāda apstrāde, ja kameru fiksētais tiek skatīts tikai tiešraidē, nesaglabājot videoierakstus, ievērojami minimizē datu apstrādi laika aspektā.
Jebkurā gadījumā organizācijām jānodrošina piemērotu tehnisko un organizatorisko prasību ievērošana, tāpat jānodrošina cilvēku (datu subjektu) informēšana. Būtiska ir piekļuves ierobežošana reāllaikā skatāmiem video, piemēram, nodrošinot, ka telpās, kurās tiek attēloti video, nepiekļūst darbinieki, kas nav saistīti ar uzraudzības nodrošināšanu. Ne katram darbiniekam drīkst būt iespēja skatīties kameru fiksēto - šāda piekļuve jāpiešķir tikai tiem, kuriem tā ir nepieciešama darba pienākumu veikšanai, piemēram, apsardzes personālam. Organizācijām jāapmāca šādu uzraudzības pasākumu veikšanai norīkotie darbinieki par personas datu aizsardzības prasībām – tostarp jāvērš uzmanība, ka tiem pieejamie dati izmantojami tikai darba pienākumu veikšanai. Tos nedrīkst izmantot personiskām vajadzībām (piemēram, fotografējot ekrānā redzamo). Tāpat organizācijai jānodrošina, ka šāda novērošana ir caurspīdīga: cilvēkiem, kuri uzturas kameru novērotajā teritorijā, jābūt informētiem par novērošanas veikšanu, tiesisko pamatu, kā arī jāsniedz cita Datu regulā noteiktā informācija.
Vairāk par videonovērošanu uzņēmumos aicinām lasīt Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā #DVIskaidro: Kā nodrošināt likumīgu videonovērošanu uzņēmumā?, savukārt par darbinieku videonovērošanu darba vietā aicinām lasīt #DVIskaidro “Darbinieku videonovērošana veicot darba pienākumus klātienē”. Tāpat aicinām iepazīties ar Inspekcijas sagatavotajām Praktiskajām videonovērošanas vadlīnijām juridiskām personām un kopīpašniekiem.
Skaidrojumu kvalitātes novērtēšanai lūdzam aizpildīt šo anketu - https://visidati.lv/tk/11959382/
Attēls ģenerēts, izmantojot ChatGPT.