Dzīvojamo namu fons, sieviete sarunājas ar apsaimniekotājiem, simbolizējot preventīvu pārbaudi un profesionālu sadarbību personas datu apstrādes jomā

Datu valsts inspekcija 2025. gadā veica preventīvu pārbaudi, kuras ietvaros aptaujāja lielākos uzņēmumus, kuri sniedz dzīvojamo namu pārvaldīšanas pakalpojumus. Inspekcija katru gadu izraugās atbilstošu tēmu dažādām preventīvajām pārbaudēm. Šo pārbaužu mērķis nav komersantu sodīšana, bet gan nepilnību identificēšana komersantu veiktajā datu apstrādē, kad tie apstrādā personas datus, par šīm nepilnībām informējot visus pārbaudē iesaistītos uzņēmumus, un identificēto nepilnību novēršana. Pārbaužu rezultāti ir noderīgi arī citiem pārbaudītās nozares uzņēmumiem.

Šīs pārbaudes mērķis bija noskaidrot, kā dzīvojamo namu pārvaldīšanas uzņēmumi samēro tiem normatīvajos aktos un noslēgtajos pakalpojumu līgumos noteiktos pārvaldīšanas uzdevumus ar personas datu apstrādes normatīvo aktu izvirzītajām prasībām. Šāda preventīvās pārbaudes joma izvēlēta, ņemot vērā līdz šim Inspekcijā saņemtos jautājumus par pārvaldnieku rīcību saistībā ar dzīvojamo namu kopīpašnieku personas datu apstrādi, kas saistīti, piemēram, ar nepamatotu kopīpašnieku personas datu nodošanu trešajām personām vai datu apstrādi informācijas sistēmās. Tāpat Inspekcijā saņemti pārvaldnieku lūgumi sniegt rekomendācijas, kā tiem noteikto uzdevumu izpildes ietvaros veikt personas datu aizsardzības normatīvajiem aktiem atbilstošu personas datu apstrādi.

Pārbaudāmo komersantu atlase notika, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju par 1490 uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dzīvojamo namu pārvaldīšanu, kā arī pārbaudot ierakstus par šiem uzņēmumiem Būvniecības valsts kontroles biroja vestajā Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā. Atlasot uzņēmumus pēc ziņām par  apgrozījumu, pārbaudē aptaujāti 23 komersanti ar lielāko apgrozījumu, kas darbojas dzīvojamo namu pārvaldīšanā. Pārbaude tika veikta, komersantiem nosūtot vēstuli ar 20 jautājumiem, kas redzami šīs pārbaudes gala ziņojumā.

Pārbaudes gaitā saņemtā informācija kopumā liecina par optimālu zināšanu līmeni par fizisko personu datu apstrādi dzīvojamo namu pārvaldnieku vidū, tomēr to starpā  ir novērojama atšķirīga prakse personas datu apstrādē, kā arī to darbībās novērojami atsevišķi trūkumi, kas neatbilst Datu regulas[1] nosacījumiem. Konstatēti trūkumi pārvaldnieku izstrādātajos iekšējos normatīvajos aktos, kas attiecināmi uz personas datu apstrādi, kļūdaina izpratne par tiesisko pamatu piemērošanu personas datu apstrādē, nepilnīgas informācijas sniegšana datu subjektiem par pārvaldnieku veikto personas datu apstrādi, novērota prakse par personas datu aizsardzības speciālistiem iecelt personas, kuru statuss uzņēmumā rada riskus datu aizsardzības speciālista amata pildīšanas objektivitātei un var radīt interešu konfliktu. Tāpat novērots, ka, rūpējoties par personas datu aizsardzību, daļa pārvaldnieku pārmērīgi ierobežo kopīpašnieku tiesības saņemt pilnīgu informāciju, kas saistāma ar kopīpašumu.

Inspekcija pateicas pārbaudē iesaistītajiem uzņēmumiem par sadarbību un savlaicīgu un pienācīga apjoma informācijas sniegšanu!


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Jaunumi