Melns drons ar kameru lido gaisā virs daudzdzīvokļu ēkām un zaļas ainavas, fonā zilas debesis ar mākoņiem

Droni mūsdienās kļūst arvien populārāki – tie tiek izmantoti gan aizsardzības jomā, gan uzņēmējdarbībā un cilvēku privātajā dzīvē. Gadījumos, kad ar dronu tiek fotografēti vai filmēti kādus pasākumi vai teritorijas, Inspekcijā saņemam iedzīvotāju jautājumus par šādu darbību likumību.  

Kad notiek datu apstrāde?

Personas datu apstrāde notiek, ja ar drona palīdzību iegūti materiāli, kuros var atpazīt konkrētu cilvēku. Tātad - ne visos gadījumos, kad cilvēka redzeslokā nonāk drons, var droši teikt, ka tiek veikta viņa personas datu apstrāde. Visbiežāk tā nebūs, piemēram, ja drons veic fiksācijas no liela attāluma vai sliktas redzamības apstākļos. Tāpat personas datu apstrāde netiek veikta, piemēram, ja tiek filmēts vai fotografēts cilvēka privātīpašums, bet pats cilvēks tajā nav saskatāms[1].

Tiesiskais pamats

Ja kāds filmē vai fotografē citus tikai personiskām vajadzībām, piemēram, lai saglabātu skaistus skatus savos arhīvos, un neplāno tos publiski izplatīt, šādai apstrādei nebūs piemērojama Datu regula, pat ja materiālos redzami citi cilvēki.[2]

Savukārt, ja materiālus (tostarp tajos iekļautos personas datus) plānots publiski izplatīt, piemēram, lai attēlotu kāda pasākuma norisi, šo apstrādi var pamatot ar leģitīmajām interesēm. To gan drīkst veikt pēc interešu līdzsvarošanas, kurā tiek izvērtēts apstrādes samērīgums attiecībā pret attēloto cilvēku interesēm.[3] Tāpat dronu izmantošana dažos gadījumos var tikt saistīta ar sabiedrības interesēm[4], kā arī apstrādi žurnālistikas vajadzībām[5].

Ja ar dronu filmē cilvēkus publiskā vietā un uz filmēšanu attiecas Datu regula, tad jāņem vērā arī filmēto cilvēku kā datu subjektu tiesības. Tas nozīmē, ka cilvēki ir jāinformē par notiekošo. Ērts risinājums ir izvietot informatīvās zīmes tajā teritorijā, kur notiek filmēšana.

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj iemūžināt notiekošo daudz plašāk, nekā to spēj cilvēks pats. Tās dod iespēju piekļūt un fiksēt objektus no skatu punktiem, kas cilvēkam parasti nav sasniedzami. Tāpēc aicinām izmantot šīs iespējas samērīgi un ņemt vērā arī citu cilvēku intereses. Tāpat atgādinām, ka dronu izmantošana bez personas datu aizsardzības nosacījumiem tiek regulēta arī citos normatīvajos aktos.

 

 


[1] Vairāk aicinām lasīt Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā #DVIskaidro: Kas ir un kas nav personas dati? (pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-kas-ir-un-kas-nav-personas-dati)

[2] Vairāk aicinām lasīt Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā #DVIskaidro "Vai man ir jāpārtrauc fotografēt, ja kāda persona, kura atrodas publiskajā vietā sauc “Tūlīt izdzēs!” ?" (pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-vai-man-ir-japartrauc-fotografet-ja-kada-persona-kura-atrodas-publiskaja-vieta-sauc-tulit-izdzes)

[3]  Vairāk aicinām lasīt Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā #DVIskaidro: Pārziņa leģitīmās intereses kā tiesisks pamats personas datu apstrādei. Līdzsvarošanas tests (pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-parzina-legitimas-intereses-ka-tiesisks-pamats-personas-datu-apstradei-lidzsvarosanas-tests)

[4] Vairāk aicinām lasīt Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā #DVI skaidro: Sabiedrības intereses kā tiesisks pamats personas datu apstrādei. Proporcionalitātes tests (pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dvi-skaidro-sabiedribas-intereses-ka-tiesisks-pamats-personas-datu-apstradei-proporcionalitates-tests)

[5] Vairāk aicinām lasīt Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā #DVIskaidro "Personas datu apstrāde žurnālistikas vajadzībām" (pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-personas-datu-apstrade-zurnalistikas-vajadzibam)