Tiesības tikt aizmirstam

21.gadsimtā digitālais laikmets ir radījis mums iespēju iepirkties, sazināties, lasīt grāmatas un mācīties tiešsaistē - izmantojot automatizētu rīku  palīdzību. Bieži pakalpojums pieejams tiešā vai netiešā veidā atdodot mūsu personīgo informāciju. Līdz ar to – arī savus personas datus esam ar mieru atdot daudz ātrāk nekā iepriekš, lai saņemtu sev vēlamo pakalpojumu.

Internets neaizmirst, tāpēc darbības ko veicam tīmeklī var tikt saglabātas, lai vēlāk paredzētu lietotāju iespējamos rīcības modeļus.  Savukārt apstrādājot mūsu digitālās pēdas nospiedumu būs iespējams paredzēt pēc kā ilgojamies un kā ietekmēt mūsu rīcību.


Vispārīgās datu aizsardzības regulas 17.pants sniedz fiziskām personām tiesības noteiktos gadījumos likt pakalpojuma sniedzējam cilvēkus aizmirst. Šīs tiesības gan nav universālas un pilnīgas izpratnes par šo tiesību izmantojumu Latvijā nav.

Pagājušā gadā, Datu valsts inspekcija sadarbībā ar SIA “TNS Latvia” (Kantar) veica sabiedriskās domas pētījumu “Sabiedrības informētība un izpratne par personas datu aizsardzību”. Ja aptaujas rezultāti liecina, ka 75% zina par iespēju dzēst savus personas datus “tiesības tikt aizmirstam” , tad izpratne par to – kādos gadījumos iespējams izmantot šīs tiesības atšķiras[1].

Lai kliedētu šaubas par to, kādos gadījumos iespējams persona var realizēt “tiesības tikt aizmirstam” Datu valsts inspekcija uzsākusi gatavot skaidrojumu sēriju par nosacījumiem, kas jāievēro izmantojot šīs tiesības, kuras piešķir Vispārīgā datu aizsardzības regula.

Datu valsts inspekcija saņēmusi jautājumu - Kādu laiku atpakaļ pieteicos uz bezmaksas vebināru. Lai reģistrētos semināram, organizētājs lūdza ievadīt elektroniskā pasta adresi – Zoom saites nosūtīšanai.  Seminārs man nepatika un par organizatoru radās aizdomas, ka tas nav uzticams... Vai varu lūgt organizatoram aizmirst manu nosūtīto elektroniskā pasta adresi?

Vai man ir tiesības lūgt dzēst datus (“tikt aizmirstam”), ja personas dati vairs nav nepieciešami[2]?

Vispārīgās datu aizsardzības regulas 17.panta 1.punkta a)apakšpunkts paredz, ka pēc personas pieprasījuma “tiesības tik aizmirstam” var tik realizētas, ja personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem(mērķiem), kādos tie tika vākti vai citādi apstrādāti.

Līdz ar to Datu valsts inspekcija skaidro, ka šajā gadījumā Jūsu lūgums organizatoram aizmirst Jūsu elektroniskā pasta adresi būs pamatots, jo nolūks kura sasniegšanai adrese iegūta tika sasniegts ar Zoom saites nosūtīšanas brīdi, savukārt par citiem nolūkiem elektroniskā pasta saglabāšanai un turpmākai izmantošanai Jūs iepriekš nebijāt informēts.

 


[1] Lūgti norādīt, vai personas dati var tikt dzēsti no datu pārvaldnieka puses dažādās situācijās, iedzīvotāju izpratne atšķiras. Absolūtais vairākums jeb 88% iedzīvotāju uzskata, ka var lūgt dzēst savus personas datus frizētavā, kuru apmeklēja pirms diviem gadiem, tajā pat laikā katrs piektais (24%) uzskata, ka var lūgt dzēst savus personas datus veselības iestādei, kurā apmeklē ārstējošo ārstu, un teju katrs desmitais (9%) uzskata, ka var to lūgt kreditoram, kad kredītsaistības vēl nav pilnībā atmaksātas.

[2] Regulas 17.panta 1.punkta a)personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādos tie tika vākti vai citādi apstrādāti.

Attēla avots: freepik.com