Datu valsts inspekcijā (DVI) 2021. gadā saņemtas teju 1000 iedzīvotāju sūdzības par iespējamiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem, 88 datu pārziņu paziņojumi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem un 19 citu personu – publisku iestāžu, organizāciju, apvienību – iesniegumi par iespējamiem personu datu apstrādes pārkāpumiem.
Iedzīvotāju sūdzības DVI vairumā gadījumu saistītas ar iespējamu prettiesisku personu datu izmantošanu sociālo tīklu vietnēs un interneta meklēšanas platformās, videonovērošanu un publisko tiesību subjektu veiktu personas datu apstrādi. Tāpat saņemtas sūdzības par datu, kas saistāmi ar personas veselības informāciju un biometriju, apstrādi, ārpustiesas parādu piedzinēju un kreditoru darbu, nepilngadīgu personu datu apstrādi, mediju publikācijām un citiem pārkāpumiem.
Lāsma Dilba, DVI direktores vietniece: “70% sūdzību gadījumu esam skaidrojuši iedzīvotāju tiesības pašiem vērsties pie datu pārziņiem atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai. Aptuveni 30% gadījumu ir tādi, kur nepieciešama DVI speciālistu iesaiste, ja konstatējam, ka datu pārzinis nepilda savus pienākumus un nenodrošina datu apstrādes tiesisko pamatu.”
Pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām, paziņojumiem par personas datu aizsardzības pārkāpumiem un DVI pašas iniciatīvu, pērn kopumā veiktas 1080 personas datu apstrādes pārbaudes administratīvā procesa un administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, kas ir par 111 vairāk nekā 2020. gadā. Izskatīto pārbaudes lietu skaita palielinājums skaidrojams ar pieaugošo sabiedrības interesi par savu personas datu drošību un to tiesisku apstrādi, kā arī ikvienas personas tiesībām attiecībā uz savu privātumu.
2021. gadā no visām DVI veiktajām pārbaudēm 23% gadījumos piemēroti korektīvie līdzekļi – aicinājums datu pārzinim novērst pārkāpumu, rājieni un citi. Naudas sods par pārkāpumiem pērn piemērots sešos gadījumos. Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā lielākie DVI piemērotie sodi juridiskām personām par prettiesisku personas datu izmantošanu ir 150 000, 100 000 un 65 000 eiro.
“DVI uzdevums ir būt par datu sargu, palīdzēt iedzīvotājiem un panākt datu aizsardzību atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai. Sodīšana ir galējais līdzeklis, jo ir būtiski, lai pārkāpumi tiktu novērsti un neatkārtotos. Regula par personas datu prettiesisku izmantošanu paredz sodu līdz 10 000 000 vai 20 000 000 eiro, uzņēmuma gadījumā līdz 2% vai 4% no tā iepriekšējā finanšu gadā visā pasaulē gūtā kopējā apgrozījuma. Esam novērojuši – jo lielāks ir uzņēmuma apgrozījums, jo pieaug uzņēmumu atbildība un ieinteresētība īstenot godprātīgu personu datu apstrādi,” stāsta Lāsma Dilba.
Lai vairotu Latvijas iedzīvotāju izpratni par personas datu aizsardzības nozīmi un iespējām tos pasargāt, DVI īsteno informatīvu kampaņu “Tavi dati – tava drošība”.