Starptautiskā datu aizsardzības telekomunikāciju darba grupa (tā sauktā Berlīnes grupa), savā 64. sanāksmē Kvīnstaunā, Jaunzēlandē 2018.gada 29. un 30.novembrī apstiprināja darba dokumentu par atrašanās vietas noteikšanu plašā mērogā.
Fiziskās atrašanās vietas izsekošana, proti, moderno tehnoloģiju spēja sekot indivīdu kustībām un saglabāt to uzskaiti, ir joma, kurā satiekas cilvēku reālās un virtuālās dzīves. Neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados fiziskās aktivitātes kā staigāšana, braukšana ar velosipēdu vai skriešana tika uzskatītas par nodarbēm ar ļoti ierobežotu izsekošanas risku, šobrīd šādas aktivitātes kļūst arvien saistītākas un to izsekošana kļūst par normu. Sabiedrībā pašlaik ir novērojama palielināta interese izmantot jauno tehnoloģiju iespējas un priekšrocības. Kā piemēru var minēt „Viedie pilsētas” pakalpojumi, kas padara sabiedrībā publiskos pakalpojumus efektīvākus. Lai uzlabotu ceļu izmantošanas efektivitāti vai uzlabotu autovadītāju un gājēju drošību, tiek izmantoti ar vien vairāk tādi dati, kas ir iegūti no automašīnās uzstādītajām ierīcēm, taču nevajadzētu aizmirst, ka pārvietošanās plūsmu atklāšana un izmantošana ir jālīdzsvaro ar attiecīgo personu tiesību un brīvību aizsardzību.
Darba dokumentā par atrašanās vietas izsekošanu tiek aplūkoti datu aizsardzības un privātuma riski, kas saistīti ar plaša mēroga atrašanās vietas datu vākšanu sabiedrības interesēs. Tā sniedz ieteikumus organizācijām, nozarei un regulatoriem par likumīgu īstenošanu, kā arī iespējamiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas nodrošina risku mazināšanu.
Sīkāk ar darba dokumentu var iepazīties interneta vietnē https://www.datenschutz-berlin.de/fileadmin/user_upload/pdf/publikationen/working-paper/2018/2018-IWGDPT-Working_Paper_Wide_Area_Location_Tracking.pdf (dokuments pieejams angļu valodā).
Starptautiskā datu aizsardzības telekomunikāciju darba grupa (tā sauktā Berlīnes grupa) 2018.gada 29., 30.novembrī Kvīnstaunā, Jaunzēlandē 64.sanāksmē apstiprināja dokumentu par privātumu un mākslīgo intelektu.
Mākslīgais intelekts arvien plašāk tiek izmantots uzņēmējdarbības nozaru darbā, kas liek secināt, ka nākamajos piecos gados, ņemot vērā mākslīgā intelekta potenciālu ievērojami uzlabot pakalpojumu kvalitāti komerciālajā un finanšu jomā, ir sagaidāms ievērojams mākslīgā intelekta tehnoloģiju pieaugums. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka mākslīgā intelekta tehnoloģiju pilnveidošanai ir nepieciešams milzīgs datu apjoms un vairums gadījumos apstrādātie dati satur personas datus, kas var būtiski ietekmēt personu tiesības uz datu aizsardzību un privātumu.
Izstrādātajā darba dokumentā par privātumu un mākslīgo intelektu īpašs uzsvars ir likts uz privātuma izaicinājumi, kas saistīti ar mākslīgā intelekta attīstību un izmantošanu. Lai mazinātu privātumu riskus dokumentā sniegti tehniski ieteikumi mākslīgā intelekta sistēmu izstrādātājiem un to lietotājiem, kā arī datu aizsardzības uzraudzības iestādēm.
Sīkāk ar dokumentu var iepazīties interneta vietnē https://www.datenschutz-berlin.de/fileadmin/user_upload/pdf/publikationen/working-paper/2018/2018-IWGDPT-Working_Paper_Artificial_Intelligence.pdf (dokuments pieejams angļu valodā).