#dviskaidro Jaunumi
komerciāls e-pasts

Jau kopš uzņēmējdarbības pirmsākumiem, komersanti popularizē savas preces un pakalpojumus, meklē dažādus risinājumus, lai piesaistītu jaunus un noturētu esošos klientus, informējot par pieejamām precēm, atlaidēm un jaunumiem. Ja pirms divdesmit gadiem mūsu pastkastītes tika pārpildītas ar dažādiem reklāmas bukletiem, informatīvām lapām un uz ielas mums nāca klāt cilvēki, lai izdalītu reklāmas lapiņas, tad uz šodienu mūsu viedierīces ir kļuvušas par pastkastīti reklāmas paziņojumu saņemšanai. Tas var būt elektroniskā pasta adrese, īsziņa vai telefona zvans.

Ņemot vērā arvien pieaugošo reklāmas saņemšanu un iedzīvotāju jautājumus, Datu valsts inspekcija ir sagatavojusi skaidrojumu fiziskām personām, kam ir jāpievērš uzmanība, ja izvēlaties saņemt reklāmas paziņojumu, kā rīkoties, ja saņemat reklāmas paziņojumus, bet neesat devis piekrišanu šādu paziņojumu saņemšanai, vai arī esat informējis pakalpojuma sniedzēju, ka turpmāk nevēlaties saņemt šādu paziņojumu, bet tie turpina pienākt.


Komerciāls paziņojums ir uz fiziskas personas (turpmāk tekstā – klients) elektroniskā pasta adresi vai, izmantojot citu elektronisku saziņas veidu, sniegts jebkāds paziņojums, kas paredzēts:

  • preču vai pakalpojumu reklamēšanai;
  • komersanta, organizācijas vai citas personas (turpmāk arī – pakalpojuma sniedzējs) tēla reklamēšanai [1].

Piemēram, komerciāls paziņojums ir klienta elektroniskā pasta adresē saņemts pakalpojuma sniedzēja piedāvājums iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu par pievilcīgu cenu, īsziņā saņemts jaunas preces vai pakalpojuma piedāvājums vai, izmantojot automātiskās zvanīšanas sistēmu, kas darbojas bez cilvēka līdzdalības, saņemts piedāvājums piedalīties pakalpojuma sniedzēja rīkotā konkursa izlozē. 

Normatīvais akts [2] aizliedz pakalpojuma sniedzējam nosūtīt klientam komerciālu paziņojumu, ja konkrētais pakalpojuma sniedzējs nenodrošina klientam iespēju atteikties no komerciāla paziņojuma saņemšanas.

Atbilstošas piekrišanas iegūšana

Saskaņā ar Datu regulu [3] klienta piekrišana ir jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz klienta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei konkrētam mērķim. Piekrišanu var sniegt ar jebkuru pienācīgu metodi, kas ļauj klientam brīvi sniegt konkrētu un informētu norādi par savu vēlmi, tostarp atzīmēšanu ar ķeksīti interneta tīmekļa vietnē.

Piekrišana ir likumīga un spēkā esoša, ja tā atbilst visām Datu regulā norādītajām piekrišanas pazīmēm:

  • “aktīvi sniegta”;
  • “informēta un apzināta”;
  • “konkrēta”;
  • “brīva”;
  • “atsaucama”;
  • “pierādāma”.

Piekrišana nevar tikt uzskatīta par brīvi sniegtu, ja klients jūtas spiests piekrist datu apstrādei, vai nevar tai atteikt, piemēram, lai tīmekļa vietnē turpinātu reģistrāciju konkursa izlozē vai nopirktu preci.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, ja jauns klients, veicot pirkumu vai saņemot pakalpojumu, nesniedz atsevišķu piekrišanu komerciālu paziņojumu sūtīšanai, pakalpojuma sniedzējam ir aizliegts klientam sūtīt komerciālus paziņojumus.

Savukārt, ja jauns klients, veicot pirkumu vai saņemot pakalpojumu, sniedz konkrētajam pakalpojuma sniedzējam piekrišanu komerciālu paziņojumu saņemšanai, pakalpojuma sniedzējs, ievērojot normatīvajā aktā noteiktos ierobežojumus[4] var nosūtīt klientam komerciālus paziņojumus par līdzīgām pakalpojuma sniedzēja precēm vai pakalpojumiem.

Būtiski atcerēties, ka klientam ir tiesības, saņemot komerciālu paziņojumu, bez maksas atteikties no komerciālu paziņojumu turpmākas saņemšanas[5]. Atteikšanās kārtībai jābūt norādītai komerciālā paziņojumā un tā nevar būt sarežģītāka kā piekrišanas sniegšana komerciālu paziņojumu saņemšanai.

Ja klients ir atteicies no komerciāliem paziņojumiem, taču jauni komerciāli paziņojumi joprojām tiek sūtīti, klientam ir tiesības vērsties ar attiecīgu sūdzību Datu valsts inspekcijā [6].

Ja klients konstatē vai pastāv aizdomas, ka komerciālais paziņojuma sūtīšana gadījumā ir veikta neatbilstoša personas datu apstrāde, piemēram, klients nav sniedzis piekrišanu šādu paziņojumu saņemšanai, klientam ir jāvēršas ar attiecīgu sūdzību pie pakalpojuma sniedzēja [7]. Ja pakalpojuma sniedzējs nesniedz klientam atbildi viena mēneša laikā vai klients, iepazīstoties ar sniegto atbildi, uzskata, ka pakalpojuma sniedzējs veic tā personas datu apstrādi neatbilstoši normatīvajiem aktiem, klientam ir tiesības vēsties ar sūdzību Datu valsts inspekcijā [8].

 

 

INFORMATĪVAS ATSAUCES:

  1. Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 1.panta pirmās daļas 3.punkts
  2. Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9.panta sestā daļa
  3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regula Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)
  4. Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9.panta otrā un trešā daļa
  5. Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9.panta otrā un trešā daļa
  6. Iesniegumu paraugi https://www.dvi.gov.lv/lv/iesniegumu-paraugi
  7. Datu regulas 12-15.pants
  8. Datu regulas 77.panta 1.punkts