#dviskaidro Jaunumi Ziņas
Attēls

Personas, kuras rada, izrāda, izplata vai izstāda mākslas darbus, ar savām darbībām veicina ideju un viedokļu apmaiņu, un valstij ir pienākums pārmērīgi neiejaukties viņu vārda brīvībā [1]. Vienlaikus dažkārt mākslinieciskās izpausmēs un to galarezultātos var būt ietverti citu cilvēku personas dati. Šoreiz skaidrosim, kā pareizi rīkoties, ja mākslas vai literārā darbā tiek izmantotas ziņas, kuras var attiecināt uz dzīvu un citiem cilvēkiem atpazīstamu fizisku personu, lai neierobežotu mākslinieka vai rakstnieka brīvo pašizpausmi un vienlaikus atbilstoši apstrādātu jaunradītajos darbos atspoguļoto personu datus.

Māksliniekam vai rakstniekam, izvērtējot sava darba rezultātu un pirms tā padarīšanu par pieejamu plašākai sabiedrībai, ir jāsecina, ka tas:

  1. Ir radīts mākslinieka tiesību uz vārda un izpausmes brīvību ietvaros;
  2. Neapdraud fiziskās personas, kuras dati iekļauti mākslas vai literārajā objektā (datu subjekts), tiesības uz privātumu un datu aizsardzību;
  3. Neapdraud tādas datu subjekta intereses, kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesi iepazīties ar radīto; [2]

Ja uz iepriekš norādītajiem punktiem var atbildēt apstiprinoši, tad māksliniekam vai rakstniekam jāapzinās, ka šajā gadījumā uz datu apstrādi nebūs attiecināmi visi datu aizsardzības nosacījumi, tomēr datu aizsardzības principu [3] ievērošana gan jānodrošina. Datu aizsardzības principi nosaka, ka dati jāapstrādā godprātīgi, tie jāievāc un jāizplata balstoties uz skaidriem nolūkiem un tiem jābūt precīziem un samērīgiem. Ir jāpieliek pietiekamas pūles, lai nodrošinātu godprātīgu datu apstrādi, tai skaitā lai nodrošinātu, ka savlaicīgi ir izvērtēti visi iespējamie riski, radot pārliecību, ka veiktā datu apstrāde ir tiesiska. Papildus ir jāievēro arī citos normatīvos aktos noteiktais, piemēram, Autortiesību likumā noteiktie pienākumi un prasības.

Atbilstoši: Fotogrāfs ar modeli veido māksliniecisku fotogrāfiju sēriju “Sieviete un daba”. Iegūtie attēli atbilst sērijas nosaukumam attēlojot sievieti dabā. Modeles ķermeņa valoda un foto iegūšanas konteksts liecina par brīvprātīgu un nepiespiestu dalību šajā fotoprojektā. Attēli ir izsmalcināti un atbilstošas kvalitātes. To izmantošanas nolūks ir izstādīšana fotoizstādēs un drukātos albūmos.

Lai arī datu apstrāde mākslinieciskām un literārās izpausmes vajadzībām paredz būtiskas atkāpes no datu aizsardzības normatīvā regulējuma prasībām un ļauj māksliniekam īstenot savas tiesības uz izpausmes brīvību, vienlaikus ievērojot cieņu pret personu, kuras dati tiek apstrādāti [4], vienmēr ir  individuāli jāvērtē katra veiktā apstrāde – piemēram, nebūtu vēlams publicēt fotoattēlus, kuros redzamās personas ir attēlotas aizskarošā veidā vai kuru publicēšana var radīt personiskas traumas, morālu vai cita veida kaitējumu, tādējādi aizskarot šīs personas tiesības uz privāto dzīvi. Ja notiek iesaistīto fizisko personu informēšana par plānoto mērķi, to jāizsaka skaidri, bez slēptiem nolūkiem.

Jāpiemin arī, ka uz mirušu personu datu apstrādi datu aizsardzības normatīvais regulējums un Datu valsts inspekcijas kompetence neattiecas, līdz ar ko, literāros un mākslinieciskos darbos šādu personu informācija ir apstrādājama, kamēr tā nekaitē šo personu dzīvajiem tuviniekiem. [5] Tāpat Datu regulas nosacījumi neattiecas uz mākslas vai literāriem autordarbiem, kuros personas nav saskatāmas vai kā citādi atpazīstamas. [6]

 

Fotokamera
Fona attēls stāstam

Informatīvās atsauces:

[1] ECT 2007. gada 25. janvāra spriedums lietā Vereinigung bildender Künstler pret Austriju, Nr. 68345/01, 26. un 34. punkts.

[2] Fizisko personu datu apstrādes likuma 32.panta pirmā daļa un trešā daļa.

[3] Datu regulas 5.pants

[4] 2018.gada Rokasgrāmata par Eiropas tiesību aktiem datu aizsardzības jomā 1.3.4.punkts

[5] Datu regulas 27.apsvērums

[6] Datu regulas 4.panta 1.punkts.