Tuvojoties vēlēšanām, aktuāli kļūst jautājumi par personas datu aizsardzību gan priekšvēlēšanu periodā, gan pašās vēlēšanās. Vēlēšanu laikā likumības uzraudzībai, sabiedrības informēšanai un arī personīgām vajadzībām notikumi bieži vien tiek iemūžināti fotogrāfijās un videomateriālos. Šoreiz skaidrojam, kas jāievēro vēlēšanās iesaistītajām pusēm.
Ja fotografē un filmē novērotāji
Lai nodrošinātu, ka vēlēšanas noris godīgi, normatīvie akti noteic, ka tajās var piedalīties novērotāji. Novērotājiem savā darbībā jāievēro atbildīgo institūciju izstrādātās instrukcijas. Par novērotājiem var būt:
- politisko partiju un politisko partiju apvienību, kuras ir iesniegušas kandidātu sarakstu, pilnvarotie pārstāvji;
- Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un tās pilnvarotas personas;
- pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas;
- plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Novērotāji, tostarp, piemēram, žurnālisti, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus, ir tiesīgi fotografēt un filmēt vēlēšanu iecirknī, par to informējot vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāju, ja tas netraucē vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu. Ir jāievēro:
- vēlēšanu aizklātuma un personas datu aizsardzības principi;
- aizliegumu veikt papildu personas datu apstrādi.[1]
Runājot par cilvēku fotografēšanu vai filmēšanu, novērotāji to drīkst darīt tikai tad, ja iegūta nepārprotama piekrišana datu apstrādei, kā tas paredzēts uz tiem attiecināmajā instruktāžā.[2]
Īpaši noteikumi jāievēro, ja novērotāji vēlas filmēt vai fotografēt vēlētāja dzīvesvietā (jāsniedz informācija par pārzini, nolūku, iespēju atsaukt piekrišanu utt.). Tāpat jāņem vērā, ka slimnīcās, pansionātos, sociālās aprūpes centros un ieslodzījuma vietās balsošanas norisi un vēlētājus filmēt un fotografēt ir aizliegts.