Pašvaldību domju vēlēšanu gaidās turpinām aplūkot vēlētāju personas datu apstrādes jautājumus, kas aktuāli gan vēlētājiem, gan vēlēšanu norises organizētājiem. Šoreiz īpaši fokusējamies uz tām situācijām, par kurām esam saņēmuši jautājumus no pašiem vēlētājiem – par to, kā vēlēšanu komisijas pārbauda identitāti, noskaidro balsošanas tiesības un reģistrē dalību vēlēšanās.
Vēlētāju reģistrs un personu apliecinoša dokumenta pārbaude
Kad vēlēšanu komisijas locekļi iecirkņos skenē vēlētāju personu apliecinošos dokumentus, cilvēki mēdz vērsties Inspekcijā ar jautājumiem – kas tieši tiek darīts skenēšanas gaitā, kādam nolūkam, vai šāda datu apstrāde ir pieļaujama un droša?
Atbilde meklējama normatīvajos aktos, kas nosaka vēlēšanu norisi. Attiecībā uz rīcību ar personu apliecinošiem dokumentiem noteikts, ka iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir vēlētāji, kā arī jāpārbauda, vai vēlētājs uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu[1]. Tātad- komisijai ir juridisks pienākums veikt personu apliecinošu pārbaudi, kā arī cilvēka atbilstību vēlētāja statusam.
Kā zināms, likumā ir kritēriji, pēc kuriem nosakāms, vai cilvēks ir tiesīgs vēlēt pašvaldību vēlēšanās. Tie ietver, piemēram, vecumu, dzīvesvietu, piederošā nekustamā īpašuma atrašanās vietu.[2] Lai pārbaudītu, vai vēlētājam ir tiesības balsot, un atzīmētu viņa dalību pašvaldību vēlēšanās, tiek izmantots Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Tajā ir iekļauti personas dati, kas apliecina balsstiesības.[3]
To var izdarīt, ievadot personas kodu manuāli vai nolasot dokumenta mašīnlasāmo zonu ar viedierīci.[4]
Jāņem vērā, ka, skenējot pasi vai ID karti, netiek veikta šī dokumenta fotografēšana un šīs fotogrāfijas saglabāšana. Tiek nolasīta tikai vajadzīgā informācija, lai veiktu pārbaudi.
Cilvēku ierakstīšana balsotāju sarakstā
Kad vēlēšanu komisijas loceklis ir pārliecinājies, ka cilvēks ir tiesīgs vēlēt, tam balsotāju sarakstā jāieraksta vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods. Savukārt vēlētājam šajā sarakstā jāparakstās.[5]
Cilvēki mums ir ziņojuši par situācijām, kad, parakstoties sarakstā, ir redzējuši arī citu cilvēku vārdus, uzvārdus un personas kodus.
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas izstrādāto instrukciju, vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklim ir pienākums pēc iespējas aizklāt citu vēlētāju datus balsotāju sarakstā.[6]
Tā kā balsotāju sarakstā iekļautie dati paši par sevi nav uzskatāmi par sensitīviem un vēlētāji citu cilvēku datus nepienācīgas aizklāšanas gadījumā redz tikai uz īsu brīdi (t.i., kamēr parakstās), šādas apstrādes gaitā būtisks un acīmredzams risks pirmšķietami nav saskatāms. Tomēr, ņemot vērā balsotāju saraksta nolūku un pārziņa pienākumu rūpēties par apkopoto datu konfidencialitāti, komisijas locekļiem ir rūpīgi jāseko līdzi tam, lai citu vēlētāju dati nebūtu pieejami pārējiem.
Savukārt gadījumā, ja vēlētājs parakstoties tomēr redz citu cilvēku datus, ir aizliegts izmantot šos datus savās interesēs. Tā vietā aicinām par šo faktu informēt vēlēšanu komisiju, lai tā var nekavējoties novērst nepamatotu datu pieejamību.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/
[1] Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 25. panta trešā daļa
[2] Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5. pants
[3] Vēlētāju reģistra likuma 2.1 pants
[4] Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 9. janvāra instrukcijas Nr. 1 "Pašvaldības domes vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcija" 31. punkts (pieejama: https://likumi.lv/ta/id/357928)
[5] Pašvaldību vēlēšanu likuma 28. panta otrā daļa
[6] Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 9. janvāra instrukcijas Nr. 1 "Pašvaldības domes vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcija" 32. punkts (pieejama: https://likumi.lv/ta/id/357928)