Datu valsts inspekcija bieži vien saņem no iedzīvotājiem jautājumus par to, vai bankai ir nepieciešams nodot maksājuma veicēja personas kodu, personas konta numuru un citus personas datus maksājuma saņēmējam.
Skaidrojam, ka Banku tiesības, funkcijas un darbību nosaka banku sektora tiesiskais regulējums. Tiesību akti stingri nosaka kārtību, kādā veidā un kāda informācija tiek apstrādāta, veicot elektronisku maksājumu.
Banku darbību regulējošie tiesību akti uzliek pienākumu bankai:
- identificēt maksātāju un maksājuma saņēmēju[1];
- nodrošināt, ka maksājumā ir norādīts maksātāja vārds un uzvārds vai nosaukums, maksātāja maksājuma konts, maksātāja adrese, klienta identifikācijas numurs (personas kods) vai dzimšanas datums un vieta [2].
Tāpat ņemams vērā, ka no nozares vadlīnijām izriet banku pienākums, saņemot jebkādu maksājumam pievienoto informāciju, neatkarīgi no tā, vai tā ir obligāti norādāma, šo informāciju nodot maksājuma saņēmējam [3]. Tas nozīmē, ka visa informācija, kuru jūs ievadāt maksājuma uzdevumā, saņems arī maksājuma saņēmējs un bankai nav tiesību patvaļīgi kādu no šīs informācijas dzēst.
Bankai noteiktais pienākums identificēt gan maksātāju, gan maksājuma saņēmēju ir noteikts, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Ņemot vērā minēto, banku veiktā personas datu apstrāde – informācijas par maksātāju (vārdu, uzvārdu, personas kodu, konta numuru, u.c.) nodošana maksājuma saņēmējam pamatojama, ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai pārziņa vai trešās personas leģitīmām interesēm[6].