Gaiša klases telpa ar rindās izvietotiem koka galdiem un zilām krēsliem. Uz galdiem atvērtas burtnīcas un glāzes ar ūdeni, priekšā galds un liela tāfele pie sienas, telpā ieplūst dienasgaisma no loga

Datu valsts inspekcijas organizētais datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas eksāmens ir zināšanu pārbaude datu aizsardzības jomā. Eksāmena nokārtošana apliecina, ka cilvēkam ir gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, kuras ir pārbaudījusi nacionālā uzraudzības iestāde – Inspekcija. Kad cilvēks eksāmenu nokārto, viņu iekļaujam publiskajā datu aizsardzības speciālistu sarakstā.

Eksāmena norisi - pieteikšanās kārtību, eksāmena saturu, vērtēšanas kārtību -nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 620.[1] Kopš to stāšanās spēkā, ik gadu ierasti tiek organizēti divi līdz trīs eksāmeni. Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms eksāmena norises dienas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un Inspekcijas mājaslapā[2] tiek izsludināta pieteikšanās.

Vēršam uzmanību, ka cilvēks var pildīt personas datu aizsardzības speciālista pienākumus arī, ja nav kārtojis mūsu eksāmenu.[3]

Eksāmena saturs

Eksāmens sastāv no divām daļām (divas stundas katra):

  1. Teorētiskā daļa - 60 testa jautājumi (viena pareiza atbilde uz katru jautājumu).

Teorētiskās daļas jautājumi sadalīti trīs nodaļās atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 620 uzskaitītajām jomām, kurās pārbauda pretendenta zināšanas – 30 jautājumi par personas datu aizsardzības teorētiskajiem pamatiem un tiesisko regulējumu, 20 jautājumi par pārziņa atbildību un personas datu drošību un 10 jautājumi par personas datu aizsardzības tiesisko ietvaru un judikatūru[4].

  1. Praktiskā daļa - divi praktiskie uzdevumi (kāzusi), kuru risināšanā tiek pārbaudītas pretendenta praktiskās darba iemaņas.

Otrās eksāmena daļas kāzusos tiek izklāstīta kāda situācija no datu aizsardzības ikdienas, un eksāmena pretendentam, iejūtoties jau datu aizsardzības speciālista ādā, jāsniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem par situāciju.

Eksāmenā pretendenti nedrīkst izmantot līdzi paņemtus informācijas materiālus. Praktiskajā (II) daļā izmantojamos avotus izsniedz Inspekcija. Eksāmena kārtošana notiek rakstveidā, ar roku, neizmantojot datorizētus rīkus, un tā norises vieta un cita sīkāka informācija tiek izziņota cilvēkiem, kuri ir pieteikušās dalībai eksāmenā un ir saņēmuši apstiprinājumu.

 

  • Jāiesniedz iesniegums par dalību eksāmenā, kurā iekļauta Ministru kabineta noteikumu Nr. 620  4. punktā norādītā informācija. 
  • Jāveic maksājums[1].

Ņem vērā! Eksāmenam nav iespējams pieteikties, kamēr Inspekcija nav izsludinājusi eksāmena datumus.

Detalizēta informācija par maksājuma veikšanu, iesnieguma sagatavošanu un tā paraugs meklējami paziņojumā par kārtējā eksāmena norisi.


[1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumu Nr. 621 "Datu valsts inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādis" pielikumu maksa par dalību datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas eksāmenā ir 188,78 EUR

Kā orientieris par eksāmenā sagaidāmo tēmu loku izmantojams Ministru kabineta noteikumu Nr.620 2. punktā izsmeļoši noteiktais jomu saraksts. 

Lai veiksmīgi nokārtotu eksāmenu, pretendentiem jāpārzina personas datu apstrādi regulējošais normatīvais regulējums (Datu regula, Fizisko personu datu apstrādes likums u.c.), gatavošanās procesā izmantojama nacionālo un starptautisko tiesu judikatūra, starptautisko koordinējošo institūciju (piemēram, Eiropas datu aizsardzības kolēģija), kā arī Inspekcijas sniegtās rekomendācijas un vadlīnijas. 

Speciālu mācību apmeklēšana pirms eksāmena nav obligāta un arī Inspekcija neorganizē sagatavošanas mācības, tāpat Inspekcija neapkopo informāciju par mācību organizētājiem un mācībām, kas paredzētas pamatzināšanu par personas datu aizsardzību apguvei. Tādējādi, ja vien persona neatrod mācību iestādi, kas novērtētu topošā speciālista zināšanas datu aizsardzības jomā pirms eksāmena kārtošanas, personas gatavību eksāmenam var vērtēt vien pats pretendents.

Eksāmena pirmā daļa ir nokārtota, ja pareizo atbilžu īpatsvars ir vismaz 80 % un ja katras nodaļas ietvaros sniegto pareizo atbilžu īpatsvars nav mazāks par 30 %. Eksāmena otro daļu nevērtē, ja eksāmena pirmajā daļā saņemts negatīvs vērtējums.

Eksāmena otrā daļa ir nokārtota, ja pēc visu komisijas locekļu (kas piedalās eksāmena vērtēšanā) piešķirto vērtējumu kopsummas izdalīšanas ar komisijas locekļu (kas piedalās eksāmena vērtēšanā) skaitu pretendents ir saņēmis vismaz septiņas balles.[1]

Kad persona ir nokārtojusi eksāmenu, tā saņem Inspekcijas rakstveida lēmumu par tās iekļaušanu datu aizsardzības speciālistu sarakstā

 

[1] Eksāmena vērtēšanas kārtība un rezultātu paziņošana skaidrota Ministru kabineta noteikumu Nr. 620 IV nodaļā.

Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju  - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/. 


ATSAUCES: 

[1] Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 620 "Datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas noteikumi" (Ministru kabineta noteikumi Nr. 620)

[3] Vairāk informācijas Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā #DVIskaidro: Vai visiem datu aizsardzības speciālistiem jābūt iekļautiem Inspekcijas sarakstā? (pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-vai-visiem-datu-aizsardzibas-specialistiem-jabut-ieklautiem-inspekcijas-saraksta)

[4] Jomas uzskaitītas Ministru kabineta noteikumu Nr. 620 2. punktā, bet to sadalījums testā – 16.1. punktā.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
#dviskaidro