#dviskaidro Jaunumi Ziņas
Redzi Dzirdi runā

Datu valsts inspekcija arvien biežāk saņem jautājumus par identitātes aizsardzības pienākuma neievērošanu trauksmes celšanas procesā un kompetento institūciju, kurā vērsties ar iesniegumu lūgt izskatīt iespējamus pārkāpumus par identitātes izpaušanu.


Kas ir trauksmes celšana un trauksmes cēlējs?

Trauksmes celšanas likums ir izstrādāts ar mērķi, lai veicinātu darbinieku (tai skaitā, personas, kuras civildienesta attiecībās vai praksē) iesaisti tādu pārkāpumu atklāšanā darba vietā, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, vienlaikus aizsargājot pašu darbinieku.

Trauksmes celšana = ziņojuma par atklāto pārkāpumu iesniegšana savā darba vietā, kompetentā institūcijā, trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā, nevalstiskā organizācijā vai arodbiedrībā.

Trauksmes cēlējs = darbinieks, kurš, pildot darba vai amata pienākumus, ir ieguvis informāciju par pārkāpumu darba vidē (publiskās pārvaldes iestāde, privātā sektora organizācija).


Atbilstoši Trauksmes celšanas likuma 11. panta otrajai daļai trauksmes cēlēja personas datiem, ziņojumam un tam pievienotajiem rakstveida vai lietiskajiem pierādījumiem, kā arī trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Savukārt minētā panta trešā daļa noteic, ka ikvienai personai (institūcijai), kas saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu vai veic jebkādas darbības ar to, ir pienākums nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēja personas datu aizsardzību un tā identitātes aizsardzību.

Par trauksmes cēlēja identitātes vai citas ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība (Krimināllikuma 200., 329. vai 330. pants). Līdz ar to citas sankcijas, piemēram, administratīvā atbildība, par pienākuma saglabāt trauksmes cēlēju identitātes konfidencialitāti neievērošanu, Trauksmes celšanas likumā atsevišķi nav paredzētas. Ņemot vērā minēto, Valsts policija ir kompetentā institūcija izskatīt iespējamus pārkāpumus identitātes aizsardzības pienākuma neievērošanā.

Tas nozīmē, ja Jūsu iesniegums ir atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu un Jūs uzskatāt, ka ir noticis identitātes aizsardzības pārkāpums, ar attiecīgu iesniegumu aicinām vērsties Valsts policijā.

Kad vērsties ar sūdzību par prettiesisku datu apstrādi Datu valsts inspekcijā?

Persona var vērsties Datu valsts inspekcijā, iesniedzot iesniegumu, kur tas tiks izskatīts vispārīgā kārtībā atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, gadījumā, ja:

1. persona nav atzīta par trauksmes cēlēju un tā uzskata, ka ir notikusi prettiesiska personas datu apstrāde;

2. persona ir atzīta par trauksmes cēlāju un institūcija nav nodrošinājusi ievērojamās personas datu aizsardzības prasības par veiktās personas datu apstrādes atbilstību vispārīgajam personas datu aizsardzības ietvaram, ņemot vērā speciālās trauksmes celšanas likumā noteiktās prasības [3].

Informācija par sūdzības iesniegšanas kārtību Datu valsts inspekcijā pieejama https://www.dvi.gov.lv/lv/iesniegumu-paraugi

 

Informatīvā atsauce:

[1] Trauksmes celšanas likums https://likumi.lv/ta/id/329680-trauksmes-celsanas-likums

[2] Aizsardzības garantijas trauksmes cēlējam https://www.trauksmescelejs.lv/aizsardziba

[3] Šādu pārbaudi Datu valsts inspekcija būs tiesīga veikt tikai tad, ja nav iestājušās tās sekas, par kurām paredzēta kriminālatbildība par trauksmes cēlēja identitātes neatļautu izpaušanu.