Nesen Inspekcijā saņēmām jautājumu par datu aizsardzības aspektiem saistībā ar sociālo tīklu ierakstiem, kuriem pievienotās fotogrāfijās redzami bērni. Proti, tika norādīts uz gadījumiem, kad sociālo mediju platformās publicēti attēli ar bērniem, kuriem it kā nepieciešama ārstēšana vai rehabilitācija, vienlaikus aicinot sabiedrību ziedot līdzekļus. Tomēr cilvēkiem radās aizdomas, ka šie attēli visticamāk ir radīti ar mākslīgā intelekta (turpmāk- MI) palīdzību. No vienas puse - tika uzsvērts, ka bērnu dati ir īpaši aizsargājami un jebkāda veida viņu attēlu izmantošana ir jāpārdomā īpaši rūpīgi. No otras puses- tika pausts viedoklis, ka reālu fotogrāfiju izmantošana var radīt lielāku uzticamību un skaidrību par notikušo. Savukārt MI ģenerētu attēlu izmantošana šādos gadījumos varot radīt šaubas par satura patiesumu un liecināt par iespējamu maldināšanu.
Publicējot vizuālus materiālus, īpaši runājot par smagām tēmām, piemēram, nelaimē nonākušiem bērniem, ir stingri jāievēro datu aizsardzības principi. Ja tiek izmantots fotoattēls ar īstu bērnu (pat ja viņš nav pilnībā atpazīstams) pastāv risks, ka šo bērnu kāds var identificēt. Tas nozīmē, ka tiek apstrādāti personas dati, līdz ar to ir jāievēro datu aizsardzības prasības (piemēram, godprātības un minimizācijas princips, informēšana). Šādos gadījumos nepieciešams atbilstošs tiesiskais pamats, piemēram, cilvēka piekrišana. Ja publicētais attēls satur bērna personas datus, tad šāda piekrišana būtu jāsaņem no vecākiem.
Ar Chat GPT ģenerēts attēls. Piemērs, kad personas dati netiek apstrādāti.
Savukārt, izmantojot ar MI palīdzību radītu attēlu, personas dati netiek apstrādāti. Šāds attēls ir mākslīgi radīts, līdz ar to neattiecas uz konkrētu reālu cilvēku, tāpēc tas ir drošs risinājums no privātuma un datu aizsardzības viedokļa. Tieši tāpēc gadījumos, kad nepieciešams ilustrēt situāciju bez riska aizskart reālas personas tiesības, pat ir ieteicams izmantot šāda veida vizuālos materiālus. Tas ļauj sabiedrībai sniegt nepieciešamo informāciju, vienlaikus cienot cilvēku privātumu un ievērojot juridiskās prasības.
Papildus norādām, ka, lai gan iepriekš minēts piemērs par MI radītu bērnu attēlu publicēšanu nelaimes gadījumos, minētais attiecas arī uz pieaugušo attēlu un informācijas publicēšanu līdzīgos apstākļos. Vienlaikus uzsveram, ka šādu gadījumu izvērtēšana neietilpst Datu valsts inspekcijas kompetencē.
Šajā skaidrojumā aplūkojam situāciju, kur MI ģenerēts attēls tiek radīts no nulles, piemēram, ievadot atslēgas vārdus “bērni spēlējas”. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv arī gadījumi, kad attēls tiek veidots, izmantojot konkrēta cilvēka fotogrāfiju vai viņa vizuālo raksturojumu. Ja šāds attēls vēlāk tiek saistīts ar identificējamu personu, tā ģenerēšana un publicēšana var tikt uzskatīta par personas datu apstrādi.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju: https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/