#DVIskaidro: Vai drīkst norādīt darbinieka prombūtnes iemeslu koplietojamā darba grafikā?

Gadījumos, kad darba devējam ir jānodrošina, ka visiem vai lielai daļai darbinieku ir pieejama informācija par citu kolēģu darba laiku, darba vietu u.c. (piemēram, lai kolēģi varētu savstarpēji sazināties un koordinēt darbu, kurā būtiski zināt tobrīd izpildei norīkotos kolēģus), būtiski nodrošināt, ka šāda informācija satur tikai tos datus, kuru pieejamībai ir likumīgs mērķis un kuri ir nepieciešami darba organizācijas nodrošināšanai.

Šāds grafiks var saturēt vispārīgu norādi, ka konkrēts darbinieks atrodas prombūtnē, ja darba devējs var pamatot šādas informācijas iekļaušanas nepieciešamību. Detalizēta prombūtnes iemesla norādīšana – darbnespēja, atvaļinājums, brīvdiena utml. - visiem darbiniekiem pieejamā grafikā būtu pārmērīga. Jāņem vērā, ka informācija par darbinieka prombūtni var ļaut izdarīt secinājumus par viņa privāto dzīvi, tostarp veselības stāvokli, ģimenes stāvokli un citiem jautājumiem. Ierasti nav pamata, lai šāda informācija būtu pieejama plašam darbinieku lokam, turklāt tas neatbilst datu minimizēšanas principam.

Minētais jautājums vērtēts arī Latvijas tiesu praksē[1]. Tiesa norādījusi, ka darba devējs drīkst apstrādāt datus par darbinieka prombūtni un tās iemeslu, taču šī informācija attiecas uz konkrētā darbinieka darba laika uzskaiti un individuālajām attiecībām starp darba devēju un šo darbinieku.

Proti, lai arī normatīvie akti nosaka darba devējam pienākumu veikt precīzu darba laika uzskaiti [2], šis pienākums attiecas tieši uz darba devēju. Līdz ar to detalizētu informāciju par darbinieka prombūtnes iemesliem darba devēja uzdevumā ir tiesīgs apstrādāt tikai ierobežots darbinieku loks.