Inspekcijā saņemam jautājumus, vai drīkst veikt videonovērošanu tauvas joslas[1] teritorijā, ja tā ietilpst cilvēkam piederošajā īpašumā. Atbilde ir apstiprinoša, taču šāda videonovērošana nedrīkst būt patvaļīga. Tauvas josla ir publiski pieejama, proti, tajā var atrasties cilvēki, kas nepieder zemes īpašnieka mājsaimniecībai. Šādā situācijā videonovērošanai (atšķirībā no privātīpašuma daļas, kurā nedrīkst atrasties citi cilvēki) piemērojama Datu regula.[2]
Videonovērošanu šādā teritorijā var veikt, pamatojoties uz īpašnieka leģitīmajām interesēm. Proti, zemes, kurā atrodas tauvas josla, īpašniekam ir tiesības aizsargāt arī šo sava īpašuma daļu un uzturēt tajā kārtību. To var īstenot, uzstādot videonovērošanas kameras, taču videonovērošana jāveic, samērojot to ar cilvēku interesēm, kuri var atrasties novērotajā teritorijā. Būtiski nodrošināt, piemēram, kameru tvērumā esošo cilvēku informēšanu par ierakstu veikšanu, to mērķi, kā arī atbildīgo personu un tās kontaktinformāciju, uzstādot informatīvās zīmes. Īpašniekam arī jānodrošina papildu informācija par datu apstrādi, kā arī jānodrošina nofilmēto cilvēku pieprasījumu īstenošana. Tāpat jānodrošina, ka iegūtie ieraksti tiek izmantoti tikai skaidri noteiktiem mērķiem, kas saistīti ar īpašuma aizsardzību un pierādījumu nodrošināšanu.
Vairāk par to, kas jāievēro, veicot videonovērošanu, aicinām lasīt Inspekcijas izstrādātajās vadlīnijas.
[1] Atbilstoši Zvejniecības likuma 1. panta 6. punktu tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem
[2] Par videonovērošanu privātīpašumā vairāk aicinām lasīt Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā #DVIskaidro: Kas jāzina par šaura mēroga videonovērošanu privātīpašumā? (pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-kas-jazina-par-saura-meroga-videonoverosanu-privatipasuma)