Ilustrācija ar privātmāju, daudzdzīvokļu ēku, būvprojekta plānu un mapīti ar piekļuves slēdzeni, simbolizējot būvniecības dokumentāciju un datu aizsardzību.

Pēdējā laikā būvvaldes aizvien biežāk saņem dzīvokļu īpašnieku un privātmāju jauno īpašnieku pieprasījumus iepazīties ar attiecīgo nekustamo īpašumu būvniecības lietās esošo informāciju, kas tiek uzglabāta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Minētās informācijas pieprasīšana ir saistīta ar īpašnieku leģitīmo interešu īstenošanu. Proti, cilvēkiem var būt nepieciešams iegūt informāciju par būvniecības procesiem, kas notikuši saistībā ar tiem šobrīd piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, bet kuros persona nav bijusi dalībnieks.

Tā kā būvniecības lietās pieejamie dokumenti satur arī personu datus (piemēram, informāciju par būvspeciālistiem), pieprasīto informāciju izsniedzot, jāņem vērā arī cilvēku tiesības uz privātumu un datu aizsardzību.

BIS darbības pamatmērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā[1]Izvērtējot iespēju sniegt ierobežotas pieejamības informāciju trešajām personām, jāievēro Informācijas atklātības likumā noteiktais, kā arī jāņem vērā citi normatīvie akti, kas noteic, kā apstrādāt personas datus.

Gadījumos, kad būvvaldē tiek saņemti minētie pieprasījumi, jāvērtē šādi aspekti:

  • kas ir pieprasītājs (kāds ir viņa statuss);
  • vai pieprasītājam ir likumīga interese šo informāciju iegūt;
  • vai normatīvie akti neparedz kādu citu veidu, kā šo informāciju iegūt (nevis vēršoties būvvaldē);
  •  kā pieprasījumu iespējams izpildīt, vienlaikus ievērojot tajā iekļauto personu tiesības – proti, apstrādājot personas datus tikai tik, cik nepieciešams, vai vispār bez to apstrādes.

[1] Būvniecības likuma 24. panta pirmā daļa

Ja ekspluatācijā nodotai privātmājai ir mainījies īpašnieks, kurš būvvaldei pieprasa mājas būvniecības lietā ietverto infromāciju, jāņem vērā, ka būvniecības dokumentācija sniedz iespēju:

  • novērtēt būves tehnisko stāvokli;
  • pārliecināties, vai tā atbilst normatīvajiem aktiem un projektam;
  • izmantot šo informāciju īpašuma apsaimniekošanā, uzturēšanā vai plānojot pārveides darbus.

Tādēļ, ja informācija nepieciešama īpašuma tiesību pilnvērtīgai realizēšanai, jaunā īpašnieka leģitīmā interese iegūt šāda veida dokumentāciju būtu tiesiski pamatota.

Būvniecības lietas dokumentos ietvertie personas dati – piemēram, būvspeciālistu vārdi, uzvārdi, paraksti vai sertifikātu numuri – parasti attiecas uz profesionālo darbību un neietver sensitīvu vai privātas dzīves informāciju. Tāpēc, ja tas ir nepieciešams, šādus datus drīkst apstrādāt, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma īpašnieka likumīgās intereses.

Saņemot šādu pieprasījumu, būvvaldei primāri ir jāizvērtē tā pamatojums – proti, vai pieprasītās informācijas (tostarp personas datu) izsniegšana konkrētajā gadījumā ir tiesiski pamatota un samērīga. Jāizvērtē, kāds personas datu apjoms ir nepieciešams pieprasītāja leģitīmo interešu nodrošināšanai. Ja nepieciešams, jāveic daļēja vai pilnīga dokumentos iekļauto personas datu aizklāšana. Vienlaikus jāizvērtē, vai nav piemērojami specifiski normatīvie ierobežojumi konkrētas informācijas izsniegšanai. 

Informācija par būvdarbiem, kas veikti daudzdzīvokļu mājās, var būt būtiska dzīvokļu īpašniekiem kā kopīpašniekiem. Gadījumos, kad cilvēks vēlas saņemt informāciju par kopīpašumu, tam sākotnēji būtu jāvēršas pie kopīpašuma pārvaldnieka, pārliecinoties, vai nepieciešamā informācija nav tā rīcībā. Normatīvie akti paredz, piemēram, dzīvokļu īpašnieku tiesības saņemt informāciju par kopīpašumu, bez ierobežojumiem iepazīstoties ar mājas lietu[1], kurā atsevišķos gadījumos var būt iekļauta arī dokumentācija, kas saistāma ar būvniecību.[2]

Savukārt situācijās, kad kopīpašniekam nav citu iespēju nodrošināt savu leģitīmo interešu īstenošanu, informācija, tostarp personas dati, var tikt prasīti un iegūti arī no iestādes, kura tos apstrādā citiem mērķiem.

Ja dzīvokļa īpašnieks vēlas saņemt informāciju no BIS, arī šādā gadījumā pirms personas datu izsniegšanas ir jānodrošina līdzsvars starp viņa leģitīmo interesi iegūt informāciju un citu personu (to, kuri iekļauti būvniecības dokumentos) tiesībām uz privātumu, kā arī jāievēro personas datu apstrādes principi.

 


[1] Mājas lietā iekļaujamais informācijas apjoms noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. panta trešajā daļā

[2] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 28. panta trešā daļa