Pēdējā laikā būvvaldes aizvien biežāk saņem dzīvokļu īpašnieku un privātmāju jauno īpašnieku pieprasījumus iepazīties ar attiecīgo nekustamo īpašumu būvniecības lietās esošo informāciju, kas tiek uzglabāta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).
Minētās informācijas pieprasīšana ir saistīta ar īpašnieku leģitīmo interešu īstenošanu. Proti, cilvēkiem var būt nepieciešams iegūt informāciju par būvniecības procesiem, kas notikuši saistībā ar tiem šobrīd piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, bet kuros persona nav bijusi dalībnieks.
Tā kā būvniecības lietās pieejamie dokumenti satur arī personu datus (piemēram, informāciju par būvspeciālistiem), pieprasīto informāciju izsniedzot, jāņem vērā arī cilvēku tiesības uz privātumu un datu aizsardzību.
BIS darbības pamatmērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā[1]. Izvērtējot iespēju sniegt ierobežotas pieejamības informāciju trešajām personām, jāievēro Informācijas atklātības likumā noteiktais, kā arī jāņem vērā citi normatīvie akti, kas noteic, kā apstrādāt personas datus.
Gadījumos, kad būvvaldē tiek saņemti minētie pieprasījumi, jāvērtē šādi aspekti:
- kas ir pieprasītājs (kāds ir viņa statuss);
- vai pieprasītājam ir likumīga interese šo informāciju iegūt;
- vai normatīvie akti neparedz kādu citu veidu, kā šo informāciju iegūt (nevis vēršoties būvvaldē);
- kā pieprasījumu iespējams izpildīt, vienlaikus ievērojot tajā iekļauto personu tiesības – proti, apstrādājot personas datus tikai tik, cik nepieciešams, vai vispār bez to apstrādes.
[1] Būvniecības likuma 24. panta pirmā daļa