Noslēdzošajā skaidrojumā par rezultātu publicēšanu dažādās sporta sacensībās aplūkosim šādas personas datu apstrādes aspektus tieši profesionālajā sportā. Skaidrosim, kādi ir tiesiskie pamati sacensību rezultātu (tātad, personas datu) publicēšanai šāda līmeņa sacensību ietvaros.
Pārziņa vai trešo personu leģitīmās intereses
Profesionālā sporta ietvaros rīkotajās sacensībās (atšķirībā no iepriekšējos skaidrojumos aplūkotajiem sporta pasākumiem) ir saskatāmas ievērojamas sabiedrības intereses būt informētiem par sacensību norisi, jo īpaši – to rezultātiem. Sekošana līdzi notikumiem profesionālā sporta pasaulē ir daudzu cilvēku aizraušanās, un līdzjutēji ir tās neatņemama sastāvdaļa. Šī iemesla dēļ sporta pasākumi ir pieejami visai sabiedrībai, un vērot tos var kā klātienē, tā arī attālināti. Savukārt rezultātu publicēšana ļauj līdzjutējiem uzzināt visu nepieciešamo informāciju par sacensību iznākumu, kas ir īpaši nozīmīgi brīžos, kad nav bijusi iespēja pilnībā vērot kādas sacensības.
Tāpat rezultātu pieejamība ļauj apkopot dažādus statistikas datus. Analītiķi izmanto publicētos rezultātus, lai noteiktu tendences profesionālajā sportā, novērtētu spēlētāju sniegumu un prognozētu turpmākos rezultātus.
Kā jau esam norādījuši iepriekš, svarīgas ir arī sacensību rīkotāju leģitīmās intereses- norādīt uz savu kā sacensību organizatoru korektu pienākumu izpildi, uzrādot katra sportista sniegumu, tā pamatojot arī, piemēram, finansējuma izlietojumu un godalgu piešķiršanu labākajiem sportistiem. Arī no normatīvajiem aktiem izriet, ka sporta jomā jāievēro dažādi pamatprincipi, tostarp vienlīdzības princips, godīgas spēles princips, drošības princips, kā arī labas pārvaldības princips.[1] Līdz ar to sacensību rezultātu publicēšana var kalpot kā līdzeklis šo principu ievērošanai.
Veicot līdzsvarošanas testu šāda tiesiskā pamata piemērošanas gadījumā, jāņem vērā, ka profesionāli sportisti piedalās sacensībās savas profesionālās darbības ietvaros un šādas darbības jomas specifika paredz arī publicitāti. Tāpēc profesionāliem sportistiem (kā datu subjektiem) gaidas par savu datu publicēšanu ir atšķirīgas, salīdzinot ar tiem, kuri ar sportu nenodarbojas profesionāli.
Oficiālas pilnvaras
Normatīvajos aktos var būt noteiktas arī pilnvaras, kas ļauj sacensību rīkotājam publicēt sportistu rezultātus[2]. Piemēram, Sporta likums nosaka, ka sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā (attiecīgajos sporta veidos) vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā[3]. Līdz ar to dažādas sporta organizācijas, pamatojoties uz tām normatīvajos aktos noteiktām pilnvarām, var lemt par profesionālā sporta sacensību dalībnieku rezultātu publicēšanu, ja tas nepieciešams jau iepriekš minēto pamatprincipu ievērošanai, tostarp:
- godīgas spēles principa ievērošanai;
- labas pārvaldības principu nodrošināšanai;
- organizācijas darbības mērķu sasniegšanai.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/2103231148/.
[1] Sporta likuma 3. pants
[2] Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktais tiesiskais pamats
[3] Sporta likuma 10. panta ceturtā daļa