Datu valsts inspekcija sadarbībā ar Latvijas Republikas Tiesībsarga biroju ir izstrādājusi vadlīnijas par amatpersonu datu apstrādi gadījumos, kad šīs personas tiek filmētas, fotografētas vai ierakstītas audio veidā un iegūtie materiāli tiek straumēti vai publiskoti internetā. Iestādes norāda, ka pēdējo gadu laikā arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kuros amatpersonas tiek filmētas bez objektīva iemesla. Daļa iedzīvotāju to dara, subjektīvi uzskatot to par sabiedrības interešu aizstāvību, savukārt citi – lai izraisītu strīdu vai pievērstu sev uzmanību sociālajos tīklos. Tomēr šāda rīcība nepamatoti aizskart amatpersonu godu, cieņu un tiesības uz personas datu aizsardzību.
Vadlīnijās skaidrots, kādos gadījumos amatpersonu drīkst filmēt un kādos gadījumos datu apstrāde nav tiesiski pamatota. Tajās uzsvērts, ka amatpersonas filmēšana var būt atļauta, ja tas nepieciešams personas likumīgo interešu aizsardzībai, sabiedrības informēšanai vai acīmredzama pārkāpuma fiksēšanai. Dokuments arī atgādina, ka amatpersonu drīkst filmēt tikai tik daudz, cik nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai, un filmētājam jāspēj pamatot šādas datu apstrādes nepieciešamību.
Vadlīnijas attiecas ne tikai uz valsts un pašvaldību amatpersonām, bet arī uz citu iestāžu darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar klientiem un līdz ar to var nonākt situācijās, kur viņu rīcība tiek filmēta. Dokumentu izstrādājušas abas iestādes, apvienojot savu pieredzi datu aizsardzības, cilvēktiesību un publiskās pārvaldes jomās.