Ievērojot šodien publiskajā telpā izskanējušo informāciju par sociālajās tīklošanas vietnēs publicētajiem Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa fotoattēliem, kuri iespējams iegūti no veikala videonovērošanas kameru ierakstiem, informējam, ka Datu valsts inspekcija ir uzsākusi lietas apstākļu noskaidrošanu.
Publiskajā telpā izskanējusī informācija liek domāt, ka noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, kas ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem.
Par personas datu apstrādes drošību primāri ir atbildīgs pārzinis – fiziskā vai juridiskā persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūras, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.
Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu regulas) 24. un 25.pantam, ņemot vērā apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus, kā arī dažādas iespējamības un nopietnības pakāpes riskus attiecībā uz fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinim jāīsteno atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi.
Personas datu apstrāde ir tiesiska tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no Datu regulas 6.panta 1.punktā minētajiem pamatojumiem (piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana).
Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, pārzinim ir jāievēro arī Datu regulas 5.pantā noteiktie personas datu apstrādes principi. Saskaņā ar šiem principiem plānotajai un/vai veiktajai apstrādei jābūt atbilstošam tiesiskajam pamatam (Datu regulas 5.panta “a” apakšpunkts) un personas datu apstrādi drīkst veikt tikai tādā apmērā, kā nepieciešams (Datu regulas 5.panta “b” un “c” apakšpunkts) mērķa sasniegšanai. Datu regulas 5.panta 1.punkta b) apakšpunkts noteic, ka personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā [..] (“nolūka ierobežojumi”).
Datu valsts inspekcija paskaidro, ka vispārīgi videonovērošanas veikšanai veikalā ir saskatāms likumīgs nolūks un atbilstošs tiesisks pamats, nodrošinot pārziņa likumīgās intereses, drošības apdraudējuma vai citas prettiesiskas rīcības novēršanai. Taču pārzinim ir jāspēj nodrošināt, ka videoieraksti tiek izmantoti tikai paredzētā nolūka sasniegšanai, nepieļaujot personas datu nepamatotu izpaušanu trešajām personām. Datu valsts inspekcija aprakstītajā situācijā nesaskata tiesisku pamatu fotoattēlu iegūšanai no veikala videonovērošanas sistēmas, kā arī to publicēšanai.
Šobrīd Datu valsts inspekcijas rīcībā esošā informācija pirmšķietami liecina par Datu regulas pārkāpumu, t.i., ir veikta prettiesiska personas datu apstrāde, nenodrošinot atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, tādējādi pieļaujot personas datu nepamatotu nonākšanu trešo personas rīcībā.