Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi, izpratni un zināšanas, kā arī informācijas pieejamību attiecībā uz datu aizsardzību Latvijā un informētību par Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktajām tiesībām un to izmantošanu, Datu valsts inspekcija sadarbībā ar SIA “Kantar” 2020.gada nogalē veica sabiedriskās domas pētījumu “Sabiedrības informētība un izpratne par personas datu aizsardzību”.
Šāds pētījuma mērķis tika izvirzīts, lai Datu valsts inspekcija labāk saprastu, kā “sarunāties” ar sabiedrību – vai tā ar datu aizsardzības pamata lietām jau ir pazīstama vai tomēr ir jāsāk ar plašāku sabiedrības iepazīstināšanu ar datu aizsardzību kā vienu no personai piešķirto pamattiesību, kas noteikta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8.pantā, izvēloties atbilstošākos komunikācijas kanālus un noteiktu Datu valsts inspekcijas 2021.gada prioritātes.
Kopā pētījumā tika aptaujāti 1015 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 60 gadiem.
Pētījumā uzdotie jautājumi jau sākotnēji tika iedalīti trīs tematiskos blokos:
- iedzīvotāju izpratne par personas datu izmantošanu un aizsardzību Latvijā;
- iedzīvotāju izpratne par savām tiesībām, kas noteiktas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā;
- iedzīvotāju izpratne attiecībā uz pārziņu pienākumu nodrošināšanu.
No pētījumā iegūtajiem rezultātiem, iegūti svarīgi secinājumi, tai skaitā, ka Datu valsts inspekciju atpazīst un spēj nosaukt vien 19% aptaujāto, kas nozīmē, ka lielākā daļa iedzīvotāju nezin, pie kādas iestādes vērsties lai iegūtu informāciju par to tiesībām uz datu aizsardzību vai iespējama pārkāpuma gadījumā. Šī ir būtiska norāde Datu valsts inspekcijas turpmākajam virzienam, kas nozīmē, ka iestāde 2021.gadā strādās pie sava tēla atpazīstamības veicināšanas, turpinot organizēt sociālās kampaņas un citus pasākumus iedzīvotāju informēšanai.
Datu valsts inspekcija pozitīvi vērtē, ka jautājumā par informācijas pieejamību par personas datu aizsardzību trīs ceturtdaļas jeb 74% respondentu snieguši atbildi, ka informācija par datu aizsardzību Latvijā ir viegli pieejama vai drīzāk viegli pieejama. Jāpiebilst gan, ka šādas atbildes salīdzinoši biežāk sniedza skolēni un studenti. Turpretī vecāka gada gājuma cilvēki, cittautieši, kā arī personas ar zemāku ienākumu vai izglītības līmeni, kopumā sevi uzskata par mazāk informētiem datu aizsardzības jautājumos, kā arī ir mazāk zinoši par savām tiesībām. Līdzīgi ir ar iedzīvotājiem, kuri nav aktīvi interneta lietotāji vai nelieto internetu vispār.
Mazliet vairāk kā puse aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka to galvenais informācijas avots informācijas iegūšanai par datu aizsardzību ir internets, savukārt 78% aptaujāto interneta lietotāju ir izmantojuši privātuma iestatījumu iespējas savu sociālo tīklu kontos.
Sabiedrības subjektīvā kontroles izjūta pār saviem personas datiem ir vidēja. Lai arī kopumā gandrīz puse jeb 46% uzskata, ka viņiem ir liela vai drīzāk liela kontrole pār saviem personas datiem, tomēr katrs trešais jeb 31% kontroles iespējas pār tiem novērtē kā vidējas, savukārt 23% kā ļoti zemas, kad kontroles pār saviem personas datiem praktiski nav.
Datu valsts inspekcija 2021.gadā turpinās iesākto izaicinājumu – informēt Latvijas iedzīvotājus, lai tie kļūtu zinošāki un pārliecinošāki par savām tiesībām un iespējām savu datu aizsardzībā.
Iedzīvotāju aptaujas rezultāti pieejami: