Šajā sadaļā apkopota visa aktuālā informācija par CSDD incidentu, tostarp atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem un skaidrojumi.

AKTUALITĀTES

Persona pie darba galda ar palielināmo stiklu pārbauda dokumentus; blakus redzams portatīvais dators.
Datu valsts inspekcijas informatīvs vizuālis par rīcību personas datu noplūdes gadījumā
DVI informatīvs vizuālis ar tekstu: “Jūsu organizācijā noplūduši personas dati? Kā informēt cilvēkus, kurus incidents varētu būt skāris?” Kreisajā pusē redzams datora ekrāns ar datiem.
“DVI jau ir uzsākusi pārbaudi par CSDD incidentu. Nav nepieciešams iesniegt individuālas sūdzības.” Apakšā Datu valsts inspekcijas logo un attēls ar cilvēku pie datora ekrāniem.
Ilustrācija ar sievieti pie datora, kura rokā tur tālruni. Teksts: “Saņēmi zvanu, bet nezini, kā uzņēmums ir ieguvis tavu tālruņa numuru? Izmanto savas piekļuves tiesības!”

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI

Ņemot vērā sabiedrības interesi par CSDD kiberincidentu, kā arī publiskajā telpā izskanējušos jautājumus un atsevišķus neprecīzus skaidrojumus par Datu valsts inspekcijas lomu un turpmāko rīcību, esam apkopojuši atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Nē. Datu valsts inspekcija nelemj par kompensācijas piešķiršanu vai tās apmēru un kompensācijas neizmaksā. Ja persona uzskata, ka personas datu aizsardzības pārkāpuma dēļ tai radies materiāls vai nemateriāls kaitējums, kompensāciju var prasīt no pārziņa un vērsties tiesā.

Nē. DVI pārbaude un kompensācijas pieprasīšana ir divi atsevišķi procesi. Persona var prasīt kompensāciju arī pirms DVI pārbaudes pabeigšanas. 

DVI rīcībā nav datubāzes ar informāciju par katras konkrētās personas noplūdušajiem datiem. To, vai incidentā ir skarti tieši Jūsu dati un kādi dati ir izgūti, varat noskaidrot e-CSDD.

Nē, lai DVI izvērtētu pašu CSDD datu noplūdi, individuāla sūdzība nav nepieciešama. DVI jau ir uzsākusi pārbaudi un izvērtē incidenta apstākļus un CSDD kā pārziņa rīcību.

Datu regula paredz tiesības saņemt kompensāciju gan par materiālu, gan nemateriālu kaitējumu, kas personai nodarīts Datu regulas pārkāpuma rezultātā. Taču pats personas datu aizsardzības pārkāpuma fakts automātiski nerada tiesības uz kompensāciju. Cilvēkam ir jāpierāda, ka šā pārkāpuma rezultātā viņam faktiski ir radies morālais kaitējums, kā arī jāpastāv cēloņsakarībai starp pārkāpumu un radīto kaitējumu. To, vai konkrētajā gadījumā personai ir radies kaitējums un kāds ir atbilstošs kompensācijas apmērs, izvērtē tiesa. 

Pārbaudes ilgums ir atkarīgs no pārbaudāmo apstākļu apjoma, nepieciešamās informācijas saņemšanas no CSDD un iespējamām citām iesaistītajām pusēm, nepieciešamības piesaistīt papildu kiberdrošības ekspertus, kā arī lietas materiālu izvērtēšanas. Fizisko personu datu apstrādes likums paredz, ka administratīvajā procesā DVI lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt līdz vienam gadam. Augstas prioritātes lietas parasti tiek izskatītas četru līdz deviņu mēnešu laikā.

Datu regula paredz dažādus korektīvos līdzekļus, piemēram, brīdinājumu, rājienu, rīkojumu novērst neatbilstības, kā arī administratīvo naudas sodu. Atkarībā no konstatētā pārkāpuma veida Datu regulā noteiktais maksimālais administratīvā naudas soda apmērs var sasniegt 10 miljonus eiro vai 2 % no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada kopējā apgrozījuma. Tomēr jāteic, ka tie ir Datu regulā noteiktie maksimālie apmēri, nevis mūsu prognoze par CSDD iespējamo sodu. Par to, vai šajā gadījumā vispār ir pamats piemērot naudas sodu un kādā apmērā, varēs spriest tikai pēc pārbaudes pabeigšanas.