22. un 23. septembrī Tallinā norisinājās ikgadējā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas datu uzraudzības iestāžu sanāksme. Tās laikā iestādes pārrunāja būtiskākās aizvadītā gada aktualitātes, kopīgās prioritātes un jaunos izaicinājumus personas datu aizsardzības jomā.
Visās trīs Baltijas valstīs iezīmējas vairākas kopīgas tendences, proti, arvien lielāku nozīmi iegūst ar nacionālo drošību un aizsardzību saistīti jautājumi, pieaug uzmanība preventīvajam darbam un sabiedrības informēšanai, palielinās sūdzību skaits, savukārt izskatāmās lietas kļūst arvien sarežģītākas, jo īpaši mākslīgā intelekta ietekmē.
“Datu aizsardzības iestāžu izaicinājumi kļūst arvien ciešāk saistīti. Līdzās pieaugošajam sarežģīto lietu skaitam mums vairāk uzmanības jāpievērš preventīvajam darbam un tam, lai datu aizsardzības jautājumi būtu sabiedrībai saprotami un pieejami, jo īpaši bērniem un jauniešiem. Vienlaikus mainīgā drošības situācija liek rūpīgi vērtēt, kā datu aizsardzības prasības piemērojamas nacionālās drošības kontekstā. Reģionālā sadarbība ļauj mums dalīties pieredzē un rast praktiskus risinājumus šiem kopīgajiem izaicinājumiem,” norāda Igaunijas Datu aizsardzības inspekcijas direktore Pille Lehis.
Visas trīs uzraudzības iestādes ir novērojušas būtisku sūdzību skaita pieaugumu, turklāt izskatāmās lietas kļūst apjomīgākas un sarežģītākas. Arvien biežāk sūdzību un pieprasījumu sagatavošanā tiek izmantots mākslīgais intelekts, un šādu iesniegumu izvērtēšana var prasīt ievērojamus iestāžu resursus. Neraugoties uz pieaugošo darba apjomu, iestādēm līdz šim ir izdevies saglabāt efektīvu lietu izskatīšanu un atbilžu sniegšanu.
“Sūdzību skaita pieaugums liecina par sabiedrības informētību par datu aizsardzības tiesībām, taču vienlaikus tas skaidri parāda nepieciešamību noteikt prioritātes. Ierobežotu resursu apstākļos uzraudzības iestādēm rūpīgi jāizvērtē, kur to darbs var sniegt vislielāko ietekmi. Tas nozīmē lielāku uzmanību veltīt prioritārajiem jautājumiem un nepieciešamības gadījumā pārskatīt vai samazināt darbu pie atsevišķām lietām, kas saistītas ar strīdiem starp fiziskām personām,” teic Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.
Preventīvais darbs un sabiedrības informēšana, jo īpaši bērnu un jauniešu vidū, visā Baltijas reģionā kļūst arvien nozīmīgāka. Iestādes dalījās pieredzē par efektīvākajiem sabiedrības informēšanas rīkiem un metodēm, kā arī pārrunāja iespējas ilgtermiņā attīstīt preventīvos pasākumus. Tā kā datu aizsardzības jautājumi kļūst arvien sarežģītāki, tika uzsvērta arī vienkāršas un skaidras komunikācijas nozīme.
Sanāksmē tika pārrunāta arī Datu regulas 16. un 17. panta piemērošana, tostarp gadījumos, kad valsts reģistros ir neprecīza informācija, kā arī izņēmumi, kas saistīti ar nacionālo drošību, un situācijas, kurās regula nav piemērojama.
Iestādes iepazīstināja arī ar nozīmīgām lietām savās valstīs. Lietuvas kolēģi dalījās pieredzē par lietām, kas saistītas ar datu apstrādātāju atbildību un Datu tegulas 32. pantā noteiktajām drošības prasībām, Latvijas pārstāvji - par sodāmības datu apstrādi nodarbinātības kontekstā, savukārt Igaunijas kolēģi - par regulas 10. panta piemērošanu saistībā ar privāti uzturētu tīmekļvietni, kurā publicēta informācija par personām, kas notiesātas par seksuāla rakstura noziedzīgiem nodarījumiem un noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgajiem.
Vēl viens būtisks sarunu temats bija mākslīgais intelekts un jaunās tehnoloģijas. Iestādes dalījās praktiskajā pieredzē par jauniem uzraudzības rīkiem, tostarp anonimizācijas rīku, kā arī pārrunāja Eiropas Savienības lielapjoma informācijas sistēmu uzraudzību un apjomīgu pārrobežu lietu pārvaldību.
“Mākslīgais intelekts maina gan jautājumus, kas nonāk mūsu uzraudzības lokā, gan veidu, kā tiek veikts uzraudzības darbs. Vienlaikus jaunās tehnoloģijas var sniegt mums arī labākus rīkus efektīvākai uzraudzībai. Tāpēc, reaģējot uz šīm straujajām pārmaiņām, arvien nozīmīgāka kļūst praktiskās pieredzes, risinājumu un gūto atziņu apmaiņa starp mūsu iestādēm,” norāda Lietuvas Valsts datu aizsardzības inspekcijas direktore Dijana Šinkuniene.
Ikgadējā sanāksme vēlreiz apliecināja Baltijas valstu datu aizsardzības iestāžu sadarbības nozīmi, kopīgi risinot aktuālos izaicinājumus, apmainoties ar praktiskiem risinājumiem un pilnveidojot efektīvu un uz nākotni vērstu pieeju personas datu aizsardzības uzraudzībai. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas datu aizsardzības uzraudzības iestādes turpinās stiprināt savstarpējo sadarbību un pieredzes apmaiņu, lai veicinātu efektīvu personas datu aizsardzības uzraudzību visā Baltijas reģionā.