#dviskaidro Jaunumi Ziņas
Darba vieta

Iedzīvotāji, ne vienmēr izprotot konkrētas datu apstrādes būtību un pamatojumu, vēršas pie Datu valsts inspekcijas, lai noskaidrotu, vai konkrēta pakalpojuma sniedzēja veiktā datu apstrāde ir pieļaujama un vai tā ir/nav uzskatāma par pārkāpumu.

Nereti šādus jautājumus var atrisināt vispirms šo jautājumu uzdodot pašam datu apstrādes pārzinim (turpmāk-organizācija) [1], kas datus apstrādā. Līdzīgi tā pat ir arī ar citām tiesībām, kuras piešķir Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk-Datu regula) ikvienam cilvēkam, kura dati tiek apstrādāti.

Datu valsts inspekcija, apkopojot biežāk uzdotos jautājumus par tiesību realizēšanu, ir sagatavojusi praktisku skaidrojumu, kur un kādos gadījumos vērsties, ja ir bažas par savu datu apstrādi kādā konkrētā organizācijā, kā arī aicina iedzīvotājus realizēt savas tiesības.

Kādēļ ir svarīgi jau sākotnēji vērsties pie organizācijas?

Vēršanās pie konkrētas organizācijas jau sākotnēji var radīt skaidrību ātrāk. Ņemot vērā, ka organizācija jau sākotnēji ir tā, kas par datu apstrādi ir informēta vislabāk un ir atbildīga par veiktās datu apstrādes pārredzamu un Datu regulas principiem un citiem nosacījumiem atbilstošu piemērošanu, tad arī organizācija spēs sniegt skaidru un pamatotu atbildi, kliedēt Jūsu bažas par apstrādes likumību. Noteiktos gadījumu apstrāde izrādās likumīga, līdz ar ko radušās neskaidrības var tikt atrisinātas bez Datu valsts inspekcijas iesaistes, kas procesu var paildzināt.

Kādas tiesības ir cilvēkam attiecībā uz viņa datu apstrādi?

Ikvienai personai, kuras dati tiek apstrādāti kādam konkrētam mērķim, Datu regulā ir noteiktas plašas tiesības, kā kontrolēt savu datu apstrādi. Tās ir tiesības uz informāciju (būt informētam), piekļūt saviem datiem, labot, dzēst, ierobežot, pārnest savus datus no vienas organizācijas uz citu (noteiktos gadījumos), iebilst un tiesības, lai attiecībā uz viņu netiek pieņemts lēmums, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde (ar to saprotot, ja noteiktā gadījumā lēmumu pieņem, piemēram, mākslīgais intelekts, tad organizācijai, kura veic šādu lēmuma pieņemšanu ir jāinformē cilvēks, dodot iespēju apstrīdēt šo lēmumu un pieprasīt darbinieka (cilvēka) iesaisti lēmuma pieņemšanā) [2].

Kā īstenot savas tiesības?

Nav viena noteikta kārtība, kā īstenot savas tiesības, tomēr, lai efektīvi tās realizētu, aicinām sākotnēji noskaidrot, kādus saziņas veidus un kanālus ir noteikusi konkrētā organizācija, piemēram, autentificēties konkrētā portālā, izmantot elektroniskos sakarus vai pasta pakalpojumus.

No saziņas veida un kanāla arī izriet, kādā formātā Jūs varat lūgt sniegt informāciju par saviem datiem, kas ir konkrētās organizācijas rīcībā, kā arī veikt noteiktas darbības ar tiem.

Kas ir jāņem vērā īstenojot savas tiesības?

  • Identificē sevi. Ja gatavo informācijas pieprasījumu organizācijai, sniedz visu nepieciešamo informāciju par sevi, tas var būt – vārds, uzvārds, e-pasta adrese, lietotājvārds vai organizācijas piešķirts identifikācijas numurs, vai personas kods. Katrā konkrētajā gadījumā, kā sevi identificēt izriet tieši no organizācijas datu apstrādes politikas, tāpēc, pirms īstenojat savas tiesības (arī pirms savu datu pirmreizējās nodošanas) iepazīstieties ar tīmekļa vietnē publicēto Privātuma politiku vai jautājiet pašai organizācijai.
  • Esi konkrēts. Skaidri noformulē savu lūgumu vai jautājumu, piemēram, ja ir radusies neskaidrība par kādu konkrētu datu apstrādi, tad informācijas pieprasījumā vēlams ir norādīt tikai par konkrēto datu apstrādi nevis iesniegt vispārīgu lūgumu.
  • Ja nav norādīts saziņas kanāls vai veids – oficiāls iesniegums. Informācijas pieprasījumu organizācijai varat noformēt brīvā formā vai izmantot Datu valsts inspekcijas sagatavoto paraugu un nosūtīt uz organizācijas juridisko adresi vai eAdresi, ja tāda ir, tādējādi nodrošinot, ka Jūsu informācijas pieprasījums tiek savlaicīgi saņemts un tiek sagatavota atbilde. Informācijas pieprasījums jānoformē atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām.

Kādu informāciju var pieprasīt?  

Pirmkārt, organizācijai uzsākot personas datu apstrādi ir jānodrošina (jāpublicē, jānosūta vai kā citādi jādara pieejama) Datu regulas 13. un 14. pantā noteiktās informācijas sniegšana. Otrkārt, Jums Datu regulas 15.pantā ir noteiktas tiesības jebkurā laikā pieprasīt un saņemt informāciju par datu apstrādes nolūku, apjomu, glabāšanas ilgumu, avotu, no kura dati iegūti, datu iegūšanas metodēm u.c., tai skaitā saņemt personas datu kopiju.

Cik ilgā laikā organizācijai ir jāizskata informācijas pieprasījums?  

Organizācijai ir pienākums šādu pieprasījumu izskatīt bez nepamatotas kavēšanās, bet ne ilgāk kā viena mēneša laikā, un informēt personu par veiktajām darbībām attiecībā uz tā izteikto pieprasījumu. Arī gadījumos, ja informācija nav sniedzama vai lūgums nav izpildāms, organizācijai Jūs par to ir jāinformē. Ja pieprasījuma izskatīšana prasa ilgāku laiku un to nav iespējams īstenot mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas, tad organizācija pieprasījuma izskatīšanas un darbību veikšanas termiņu var pagarināt vēl par diviem mēnešiem, vienlaikus Jūs par to informējot.

Ko darīt, ja organizācija mēneša laikā nesniedz atbildi un neinformē par atbildes sniegšanas pagarinājumu?

Jums ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā, ja organizācija neīsteno tai noteikto pienākumu sniegt atbildi Jūsu pieprasījumu. Datu valsts inspekcijā ar sūdzību [4] varat vērsties arī, ja nepiekrītat organizācijas atteikumam veikt darbības ar personas datiem.

Piemērs

Persona ir pieteikusies uz vakanci uzņēmumā. Pirmās intervijas laikā tika parakstīta piekrišana, ka, gadījumā, ja persona šo konkursu neizturēs, tās dzīvesgaitas apraksts (CV) tiks saglabāts vēl gadu un, ja radīsies līdzīgas vakances, tad persona par tām tiks informēta. Persona šo konkursu neizturēja, līdz ar ko nestājās darba tiesiskajās attiecībās ar uzņēmumu, bet tuvāko trīs mēnešu laikā atrada jaunu darba vietu. Rezultātā ir zudusi interese un nepieciešamība pirmajam uzņēmumam glabāt personas CV. Šajā gadījumā persona var izmantot savas datu subjekta tiesības un rakstveidā lūgt, lai uzņēmums dzēš tā rīcībā esošo CV. [5] Savukārt organizācijai ne vēlāk kā viena mēneša laikā šāds lūgums ir jāizpilda un minētos personas datus jādzēš, un par to jāinformē persona. [6]

Plašāku skaidrojumu par personas tiesībām un to īstenošanu varat noskatīties Datu valsts inspekcijas Youtube kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=Aw7rcoZWX4c (vēršanās pie pārziņa sākot no 48:04 min.)

 

INFORMATĪVAS ATSAUCES:

[1] Pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja šādas apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, pārzini vai tā iecelšanas konkrētos kritērijus var paredzēt Savienības vai

dalībvalsts tiesību aktos. Datu regulas 4.panta 7.punkts.

[2] Datu regulas 15.-22. pants.

[3] Pieejams tiešsaistē: https://www.dvi.gov.lv/lv/iesniegumu-paraugi

[4] Sūdzības paraugs pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/iesniegumu-paraugi

[5] Saskaņā ar Datu regulas 17. panta 1.punkta b) apakšpunktu.

[6] Saskaņā ar Datu regulas 12.panta 3.punktu.

Kolēģi
Socialie tikli
Tiesības tikt aizmirstam
Datu bāzes