Brīvdienu rītā Bērziņu ģimene – mamma Dace, tētis Juris un sešgadīgais dēls Kārlis devās uz lielveikalu, lai iepirktos. Kārlim šī iepirkšanās reize šķita īpaši garlaicīga, tāpēc, meklējot kompromisu visu ģimenes interešu samērošanai, vecāki nolēma izmantot lielveikalā esošās bērnu rotaļu istabas pakalpojumus, lai Kārlis varētu pavadīt laiku ar vienaudžiem aizraujošās rotaļās, savukārt vecāki – nopirkt iecerēto.
Pie rotaļu istabas ieejas viņus sagaidīja darbiniece ar līguma projektu, kura noslēgšanai bija jāsniedz šāda informācija:
- vecāka, kurš slēdz līgumu, vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese un telefona numurs;
- bērna vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese.
Tētis Juris, kurš uzņēmās līguma slēgšanu savā vārdā, apmulsa. Vai tiešām ir likumīgi prasīt ne tikai vecāku kā līgumslēdzēju personas datus, bet arī prasīt gana lielu bērna personas datu apjomu – ne tikai vārdu un uzvārdu, bet arī bērna personas kodu un deklarēto adresi, tikai lai bērns varētu paspēlēties pāris stundas? Ar minēto jautājumu Juris vērsās arī Inspekcijā.
Šajā situācijā jāņem vērā, ka rotaļu istabas, kurās komercdarbības ietvaros tiek uzraudzīti bērni, darbojas kā bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji. Šiem komersantiem ir jāievēro attiecīgo pakalpojumu sniegšanu regulējošie normatīvie akti[1], tostarp jāreģistrējas[2]. Uz šādu komercdarbību attiecas Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka prasību visiem bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem noslēgt līgumu ar pakalpojuma saņēmēju (vecāki, aizbildņi) vai tā pilnvarotu personu. Līgumā ir obligāti jāiekļauj ne tikai pakalpojuma saņēmēja personas dati[3], bet arī bērna vārds, uzvārds, personas kods un deklarētā adrese[4].
Tātad – rotaļu istabai ir pienākums iegūt minētos datus, tas ir, tai ir juridisks pienākums[5] veikt minēto datu ievākšanu, pamatojoties uz normatīvo regulējumu. Proti, slēdzot līgumu, pakalpojuma sniedzējam nav tiesību patvaļīgi ievākt mazāk personas datu. Šāda datu apstrāde būs likumīga un nepieciešama, piemēram, lai nodrošinātu bērna intereses ārkārtas situācijās.
Atgādinām, ka vecākiem ir tiesības pārbaudīt, kā organizācija apstrādā viņu bērna datus. Ja rodas jautājumi, viņi drīkst lūgt organizācijai paskaidrot, kāpēc dati tiek vākti, kādam nolūkam un kāds ir tiesiskais pamats.[6]
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/
Attēls ģenerēts ar ChatGPT.
[1] Ministru kabineta 2013. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 404 "Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība"
[2] Par to, vai bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā, var pārliecināties šeit: https://www.viis.gov.lv/registri/bups
[3] Ministru kabineta noteikumu Nr.404 12.4. punkts
[4] Ministru kabineta noteikumu Nr.404 12.5. punkts
[5] Datu regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikts personas datu apstrādes tiesiskais pamats
[6] Vairāk aicinām lasīt Inspekcijas sagatavotajā skaidrojumā #DVIskaidro “Kā īstenot datu subjekta tiesības vēršoties pie pārziņa?”
(pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-DST)