Jebkurš cilvēks, rūpējoties par savu un sava privātīpašuma drošību, ir tiesīgs tajā uzstādīt videonovērošanu. Kamēr kamera uzrauga tikai pašam (fiziskai personai) piederošo teritoriju un nenovēro blakus esošos īpašumus, Datu regula uz to neattiecas. Tiek uzskatīts, ka šāda novērošana tiek veikta personiskām un mājsaimniecības vajadzībām.[1]
Tomēr nereti, uzstādot videonovērošanu, netiek pievērsta gana liela vērība kameru novietojumam. Proti, kameras tiek uzstādītas tā, ka tās ne tikai filmē sava īpašuma teritoriju, bet fiksē arī kaimiņu teritorijās notiekošo.
Ja kamera tiek uzstādīta sava īpašuma uzraudzībai, bet tā vienlaikus filmē arī citus īpašumus, piemērojama Datu regula, jo tiek apstrādāti arī citu cilvēku dati. Tiesiskais pamats šādā gadījumā būtu uzstādītāja leģitīmās intereses. Taču, lai šādu pamatu varētu piemērot, ir jāizvērtē abu pušu intereses – gan tā cilvēka, kas veic novērošanu, gan tā, kas atrodas novērotajā teritorijā. Parasti šāda datu apstrāde tomēr netiek uzskatīta par tiesisku, jo nepārtraukta kaimiņu īpašumu novērošana (pat ja tā notiek netīši un bez tieša nolūka) nav samērojama ar šo cilvēku tiesībām uz privātumu savā īpašumā.
Ja konstatē, ka tava īpašuma virzienā vērsta kaimiņa uzstādīta videonovērošanas kamera, rīkojies šādi:
- Vērsies pie kaimiņa ar datu subjekta pieprasījumu, kurā uzdod jautājumus:
- vai ar videonovērošanu tiek veikta tavu personas datu apstrāde, proti, vai kamera darbojas un veic ierakstus?
- vai tā filmē arī Tavu īpašumu?
Ja atbildes uz jautājumiem ir apstiprinošas, palūdz pagriezt kameru tā, lai tā nefilmētu Tev piederošo teritoriju. [2]
Sākotnēji vari vērsties pie kaimiņa ar šiem jautājumiem mutiski. Taču, ja kaimiņš neņem vērā lūgumu pārtraukt Tava īpašuma novērošanu un būs nepieciešams iesniegt sūdzību Inspekcijai, tai būs jāpievieno pierādījumi, ka esi izmantojis savas kā datu subjekta tiesības, vēršoties pie cilvēka, kas veic iespējamu personas datu apstrādi. Līdz ar to, ja jau laikus paredzi, ka jautājumu varētu nākties risināt, iesaistot arī uzraudzības iestādi, uzreiz sāc ar rakstveida pieprasījumu.
- Ja kaimiņš mēneša laikā pēc Tava pieprasījuma saņemšanas neatbild uz uzdotajiem jautājumiem vai atsakās mainīt kameru novietojumu, vērsies ar sūdzību Inspekcijā.[3]
Sūdzībai pievieno pierādījumus:
- fotoattēlu, kurā redzams, ka kaimiņa kamera ir pavērsta uz Tavu īpašumu;
- rakstveida pieprasījuma kopiju, ko esi nosūtījis kaimiņam, lūdzot pārtraukt tavu personas datu apstrādi, proti, tava īpašuma novērošanu;
- ja kaimiņš ir sniedzis atbildi rakstveidā, pievieno arī to.
Pēc sūdzības saņemšanas un izvērtēšanas Inspekcija nepieciešamības gadījumā vērsīsies pie kaimiņa ar jautājumiem, skaidros prasības, kas jāievēro, uzstādot videonovērošanu sava īpašuma aizsardzībai, kā arī, ja konstatēs nelikumīgu datu apstrādi, uzliks pienākumu mainīt kameru novietojumu, lai pārtrauktu kaimiņu īpašumu novērošanu.
Ko darīt, ja kaimiņa uzstādītās kameras neveic videoierakstus, bet tāpat traucē?
Gadījumā, ja konstatēts, ka uzstādītās kameras nedarbojas (piemēram, tā uzstādīta tikai kā mulāža, lai radītu iespaidu, ka teritorija tiek uzraudzīta), ar to palīdzību tātad nevar tikt veikta personas datu apstrāde. Līdz ar to šādās situācijās nav attiecināma Datu regula un arī Inspekcijas kompetence, proti, Inspekcija nevar uzlikt pienākumu mainīt kameras novietojumu.
Arī situācijās, kad kamera faktiski neveic videonovērošanu, tās novietojums var radīt cilvēkam iespaidu par iespējamu novērošanu. Šāda situācija var ierobežot viņa tiesības netraucēti baudīt privātumu savā īpašumā. Proti, var rasties “novērošanas spiediens”, kas tiek vērtēts un atzīts citu valstu tiesu praksē. Līdz ar to - gadījumā, ja cita cilvēka rīcība, uzstādot neaktīvas videonovērošanas kameras, rada kaitējumu (piemēram, traucējot cilvēkam brīvi justies savā privātīpašumā), iespējams risinājums ir šā jautājuma izskatīšana civiltiesiskā kārtībā
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju: https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/
Attēls ģenerēts, izmantojot ChatGPT.
[1] Vairāk par videonovērošanu privātīpašumā aicinām lasīt šeit: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-kas-jazina-par-saura-meroga-videonoverosanu-privatipasuma
[2] Vairāk par datu subjekta pieprasījumiem aicinām lasīt šeit: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-DST
[3] Sūdzības paraugs un papildu informācija pieejama šeit: https://www.dvi.gov.lv/lv/iesniegumu-paraugi