Jau iepriekš esam skaidrojuši, kas jāņem vērā, uzstādot videonovērošanu kopīpašumā, galvenokārt uzmanību vēršot uz videonovērošanas uzstādīšanu daudzdzīvokļu namos, kuros kopīpašums ir sadalīts dzīvokļu īpašumos. Šajā gadījumā to, ka ir jāsaņem dzīvokļu īpašnieku piekrišana, lai veiktu kādas izmaiņas kopīpašumā, nosaka Dzīvokļa īpašuma likums.[1] Taču bieži vien nesaskaņas kopīpašnieku starpā par videonovērošanas uzstādīšanu rodas arī kopīpašumos, kuri nav daudzdzīvokļu mājas un uz kuriem nav attiecināmas minētā likuma normas. Tā, piemēram, strīdi rodas par kameru uzstādīšanu privātmājā, kur domājamās daļas pieder divām vai vairāk personām, vai, piemēram, garāžu vai citu neapdzīvojamu būvju kompleksos.
Piemērs: “Jāņa Datiņa un Lienes Bērziņas ģimenēm pieder liela privātmāja lauku apvidū, kurā viņiem ir atsevišķas dzīvojamās telpas, taču ir arī kopīgas telpas, pagalms, piebraucamais ceļš un dārzs. Nesenie zādzību gadījumi lika Jānim domāt par drošību, tamdēļ viņš nolēma uzstādīt videonovērošanas kameras, lai aizsargātu īpašumu. Liene, atgriežoties no komandējuma, bija nepatīkami pārsteigta, ieraugot kameras. Ņemot vērā, ka tās fiksē arī tās īpašuma daļas, kurās uzturas viņas ģimene, Liene, rūpējoties par ģimenes privātumu, nepiekrīt šādai rīcībai ar kopīpašumu un vēlas panākt nesaskaņoti uzstādīto kameru noņemšanu.”
Tā kā iedzīvotāji, konstatējot, ka bez viņu piekrišanas kopīpašumā uzstādītas videonovērošanas kameras, bieži vēršas Inspekcijā, lai panāktu šādu kameru noņemšanu, šoreiz skaidrojam, kāda šajā jautājumā ir Inspekcijas kompetence un kā kopīpašniekiem rīkoties, lai efektīvi aizsargātu savas intereses šādās situācijās.
Lai uzstādītu videonovērošanas kameras kopīpašumā, ir jāievēro Civillikuma[2] regulējums, kurš nosaka, ka šādas darbības var veikt tikai ari visu īpašnieku piekrišanu (atgādinām, ka par atšķirīgu lēmumu pieņemšanas kārtību attiecībā uz kopīpašumiem, kas sadalīti dzīvokļu īpašumos, esam skaidrojuši iepriekš[3]). Savukārt gadījumos, kad kāds no kopīpašniekiem patvaļīgi uzstāda novērošanas kameras, var tikt aizskartas Civillikumā noteiktās citu īpašnieku tiesības.
Jāņem vērā, ka Inspekcija ir uzraudzības iestāde personas datu apstrādes jomā un civiltiesisku strīdu risināšana neietilpst Inspekcijas kompetencē. Līdz ar to, šādi strīdi, kuri galvenokārt saistīti ar rīcību ar kopīpašumu, ir risināmi kopīpašniekiem savstarpēji vienojoties vai vēršoties vispārējas jurisdikcijas tiesā. Tāpēc, ja nācies konstatēt, ka kāds kopīpašumā bez jūsu piekrišanas ir uzstādījis videonovērošanas kameru, jums, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1. panta pirmo daļu un 23. panta pirmo daļu, ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai aizsargātu savas kā kopīpašnieka intereses un panāktu prettiesiski uzstādītas videonovērošanas kameras noņemšanu.
[1] #DVIskaidro “Kas jāievēro, uzstādot videonovērošanu kopīpašumā?” Pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-videonoverosanu-kopipasuma
[2] Civillikuma 1068. pants https://likumi.lv/ta/id/90221-civillikums-tresa-dala-lietu-tiesibas
[3] Pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-videonoverosanu-kopipasuma