Pirms videonovērošanas kameras uzstādīšanas kopīpašumā nepieciešams izvērtēt:
- Kāds ir mērķis videonovērošanas veikšanai – kādam nolūkam tiek uzstādīta videonovērošanas kamera kopīpašumā?
- Kāds ir likumīgs pamats videonovērošanas veikšanai kopīpašumā?
- Vai vairākums īpašnieku atbalsta videonovērošanas sistēmas uzstādīšanu kopīpašumā, tai skaitā ņemot vērā, ka uzstādīšana var būt saistīta ar darbiem kas izmaina īpašuma fasādi?
- Vai ir noteikta persona/organizācija, kas par šo datu apstrādi būs atbildīga, tai skaitā nodrošinot datu subjektu informēšanu, datu apstrādes principu un pamatprasību ievērošanu un personas datu aizsardzības tehnisko prasību ievērošanu?
Personai, kura ierosina un ir gatava uzņemties atbildību par datu apstrādi videonovērošanas veidā, piemēram, dzīvokļu biedrībai (pārzinis [1]) ir jānosaka mērķis, kādēļ šāda videonovērošana ir veicama. Šis mērķis parasti ir rodams izvērtējot iepriekš notikušus incidentus attiecībā uz īpašumu – biežas zādzības, apzīmētas sienas un citus noziedzīgus nodarījumus, kuru izvērtēšanai un pierādījumu iegūšanai kameras uzstādīšana un ierakstu iegūšana var būt risinājums.
Kad mērķis ir noteikts, ir jāsaprot, vai citi kopīpašuma īpašnieki piekrīt šādām izmaiņām īpašumā (ne tikai pašai datu apstrādei), kas attiecas uz izmaiņām, piemēram, dzīvojamās ēkas fasādē, veicot kameras (vai vairāku) uzstādīšanu.
Ja kopīpašums ir sadalīts dzīvokļa īpašumos, tad ir piemērojams Dzīvokļa īpašuma likums. Tajā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība izlemj ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumu [2] un šāds lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši 50% un vēl vismaz viens dzīvokļu īpašnieks, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība [3].
Datu valsts inspekcija neuzrauga Dzīvokļa īpašuma likuma piemērošanu un īstenošanu.
Katrai datu apstrādei ir jāpiemēro atbilstošs tiesiskais pamats. Lai arī Datu regulā [4] tie ir noteikti seši, tomēr, kad runa ir par datu apstrādi videonovērošanas veidā, tad labākais piemērojamais datu apstrādes tiesiskais pamats ir personas leģitīmo interešu aizsardzība [5],tādēļ datu apstrādes pārzinim ir pienākums veikt visu pušu interešu līdzsvarošanu. Tas nozīmē, ka pārzinim ir jāizvērtē iespējamais ieguvums no šādas datu apstrādes un jānostāda tas pret personu, kuras nokļūst videonovērošanas kameru filmēšanas zonā, interesēm un tiesībām. Secinājumam pēc šāda izvērtējuma ir jābūt, ka ieguvums no šādas datu apstrādes atsvērs personas tiesību ierobežojumu. Ja veicot izvērtējumu nonāk pie secinājuma, ka videonovērošanas veikšana rada neproporcionālu personas interešu un tiesību aizskārumu, tad šāda datu apstrāde nav atļauta un videonovērošanas kameras, pat, ja visi dzīvokļu īpašnieki tam ir piekrituši – izvietot nevar. [6]
Kad pārzinis ir ticis galā ar mērķa definēšanu un interešu līdzsvarošanu, ir nepieciešams izvērtēt personu informēšanas iespējas un veidu. Gadījumos, kad tiek veikta videonovērošana, personu informēšana ir īstenojama izmantojot informatīvās zīmes. Tās ir zīmes, kurās norāda vismaz pārziņa nosaukumu, kontaktinformāciju, datu apstrādes mērķi, kā arī iekļauj informāciju par komunikācijas kanālu, kurā iegūt citu informāciju par veikto datu apstrādi [7].
Būtiski ņemt vērā, ka, veicot videonovērošanu ir jānodrošina datu aizsardzības pamatprincipu ievērošana, tai skaitā datu glabāšana tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams noteiktajam nolūkam - piemēram: videonovērošanas veikšanas gadījumā, ja videonovērošana veikta iepriekš aprakstītā īpašuma aizsardzības un noziedzīgu nodarījumu novēršanas nolūka sasniegšanai, ir jānodrošina iespēja dzēst ierakstus jau pēc dažām dienām, gadījumos, ja nav noticis incidents, notikuša incidenta gadījumā jābūt iespējai nodrošināt konkrētā incidenta ieraksta izgūšanu no sistēmas, kuru tad var saglabāt tādu laika periodu, kāds nepieciešams incidenta izmeklēšanai. Dati jāapstrādā tā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tai skaitā aizsardzība pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi – novēršot nepiederošu personu piekļuvi ierakstiem, vai to nodošanu nepastāvot atbilstošam pamatojumam.
Datu valsts inspekcija nevērtē uzstādīto videonovērošanas kameru tehnisko specifikāciju. Vienlaikus Datu valsts inspekcija aicina izvairīties no audio ieraksta izmantošanas videonovērošanas laikā, jo jāņem vērā, ka audio ieraksta veikšana saistīta ar lielāku filmēto personu pamattiesību ierobežojumu, kā videonovērošana bez skaņas ieraksta.
Ar personas datu apstrādes videonovērošanas veidā nosacījumiem plašākā aprakstā ir iespējams iepazīties Rekomendācijā "Videokameru uzstādīšana un videonovērošanas veikšana fiziskas personas privātīpašumā" un Datu valsts inspekcijas www.youtube.com kanālā.
