Meža uzpircējs zvana meža īpašniekam

Pēdējā laikā novērots, ka mežu uzpircēji iegūst informāciju par īpašumiem no Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmas “kadastrs.lv”. Tāpat viņi atrod veidu, kā noskaidrot arī īpašnieku telefona numurus, lai piedāvātu iegādāties šos īpašumus vai veikt citus darījumus (komerciālos nolūkos). Fakts, ka dati  ir komersanta rīcībā un ir publiski pieejami, automātiski nenozīmē to, ka ar tiem drīkst brīvi rīkoties.  Šāda rīcība var būt pretrunā datu aizsardzības prasībām. 

Ritvars kādā pirmdienas rītā saņēma negaidītu zvanu: "Sveiks, Ritvar! Šeit Jūs traucē no SIA "Mežu tirgus", mēs vēlējāmies apvaicāties, vai Jūs nevēlaties pārdot savu 12 hektārus lielo mežu mums?" Neizpratnē par šādu zvanu ( jo īpaši tādēļ, ka šis mežs viņam pieder vien gadu) Ritvars pārjautājis: "Kā Jūs zināt manu vārdu un par manu mežu? Kā Jūs uzzinājāt manu telefona numuru?" Paredzot, ka šādi jautājumi var būt, SIA pārstāvis pārliecinātā tonī norādījis, ka "dati par Jūsu mežu ir brīvi pieejami kadastra informācijas sistēmā, bet savu telefona numuru gan jau kādreiz būsiet mums atstājis pats." Ritvars nedaudz samulsis atbildējis: "Savu numuru gan neesmu Jums devis, bet, ja par to informāciju nevarat sniegt telefoniski, vēstuli no manis tāpat saņemsiet, un arī zinu, ka nepieciešamības gadījumā man ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā. Lūdzu, vairs nezvaniet".

 Kas jāzina iedzīvotājiem (mežu īpašniekiem)

  • Ja jums zvana ar šādiem piedāvājumiem, jums ir tiesības jautāt, kur iegūts jūsu telefona numurs un īpašuma dati.
  • Jūs varat iebilst pret šādu datu apstrādi, pieprasīt turpmāk nesazināties, kā arī pieprasīt informāciju par savu datu apstrādi tā, kā skaidrots šeit: Kā īstenot datu subjekta tiesības vēršoties pie pārziņa?.
  • Tāpat ar informāciju par to, kas jūsu datus aplūkojis Kadastra informācijas sistēmā, varat vērsties pie Valsts zemes dienesta.
  • Ja rodas aizdomas par nepamatotu datu izmantošanu, varat vērsties Datu valsts inspekcijā ar sūdzību.

 Praktiski ieteicams piefiksēt zvana laiku, tālruņa numuru, zvanītāja vārdu (ja nosauc) un sarunas saturu. Tas var noderēt, ja vēlaties vēlāk pārliecināties par datu apstrādes likumību vai iesniegt sūdzību.

 Kas jāzina pārziņiem (mežu uzpircējiem)

  • Ja izmantojat personas datus (vārdu, kontaktinformāciju, īpašuma informāciju), Jūs esat pārzinis, līdz ar to jums jāspēj norādīt, kur dati iegūti, kāds ir datu apstrādes mērķis un tiesiskais pamats, kā arī jānodrošina datu subjekta informēšana.
  • Ja meža īpašnieks zvana laikā uzdod jautājumus par savu datu apstrādi, ir jāspēj uz tiem atbildēt uzreiz vai norādīt, kur var meklēt precīzu informāciju un skaidrojumu par datu apstrādi.
  • Telefona numura izmantošana komerciāliem zvaniem bez piekrišanas visbiežāk nav tiesiski attaisnojama, ja vien nav cits skaidrs un pierādāms pamats.
  • Jāspēj skaidri pamatot datu iegūšanas avotu – piemēram, ja numurs nav iegūts tieši no īpašnieka, jāspēj nosaukt datu avotu un pamatojumu. Ja jūs ne tikai telefona sarunas laikā, bet arī ārpus tās nespējat norādīt, kur esat ieguvis datus un apstrādes tiesisko pamatu, tā darbība pirmšķietami uzskatāma par neatbilstošu.
  • Ja telefona sarunā cilvēks lūdz datus dzēst vai vairs nezvanīt, šāds lūgums jāizpilda.

Svarīgi saprast, ka publiski pieejama informācija (piemēram, kadastra dati) nedod automātisku tiesību izmantot datus komerciāliem nolūkiem. Telefona numura izmantošana komerciāliem zvaniem pieļaujama vien ar cilvēka piekrišanu. Vienkārši norādīt, ka dati “ir pieejami internetā”, nav pietiekami.

 Kas jāzina publiskām iestādēm un to pārstāvjiem

  • Valsts vai pašvaldību iestādēm, kuru rīcībā ir informācija par meža īpašniekiem, tostarp viņu telefona numuri, nav atļauts šos datus izsniegt trešajām personām (piemēram, uzpircējiem) bez tiesiska pamata.
  • “Pazīšanās pēc” vai neformāla izsniegšana nav tiesiski pieļaujama – iestādei vienmēr jāprasa izsniegšanas pamatojums un jāvērtē, vai datu nodošana ir atbilstoša Datu regulai un citiem normatīvajiem aktiem. Tāpat iestādei jārēķinās, ka nepieciešamības gadījumā būs jāspēj pamatot, kāpēc telefona numurs tika nodots komersantam.

 Personas dati nav “brīvi pieejama tirdzniecības prece”. Ne komersantiem, ne iestādēm nav tiesību ar tiem rīkoties pēc patikas – to izmantošanai jābūt caurskatāmai, pamatotai un godprātīgai. Šādus datus var būt pamatoti izmantot, lai sazinātos ar mežu īpašniekiem, piemēram, par nepieciešamību piekļūt īpašumam.

 

Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmas izveidi nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, un tā 2. pantā kā likuma darbības mērķis ir noteikts nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju par visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem. Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms ir noteikts Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumos Nr. 47 “Noteikumi par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu”, savukārt izsniedzamās informācijas apjoms ir noteikts Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 439 “Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība”. Savukārt par to, kāpēc dati kadastrs.lv vispār ir pieejami bez maksas vai par samaksu, jājautā Valsts zemes dienestam, kas uzrauga šos normatīvos aktus.

Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju: https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/

Datu bāze
Darba vieta