Veselības dati, kas tiek apstrādāti E-veselības sistēmā, ir īpaši aizsargājami, jo tie ir sensitīvi personas dati un tiem piemērojamas stingras datu aizsardzības prasības [1]. Sensitīvu datu apstrāde ir pieļaujama tikai noteiktos gadījumos un tikai tādā apjomā, kas nepieciešams konkrēta uzdevuma [2] vai ārstniecības procesa nodrošināšanai [3].
Tas nozīmē, ka ārsts, medicīnas māsa, farmaceits vai cita ārstniecības persona drīkst skatīties pacienta datus tikai tad, ja tie ir nepieciešami pacienta veselības aprūpes un ārstēšanas nodrošināšanai konkrētajā brīdī.
Piemēram:
ģimenes ārsts drīkst apskatīt sava pacienta analīžu rezultātus, lai nozīmētu ārstēšanu;
slimnīcas ārsts drīkst piekļūt pacienta izmeklējumiem, ja pacients atrodas nodaļā un tiek ārstēts;
farmaceits drīkst redzēt e-recepti, lai izsniegtu pacientam zāles.
Savukārt nav pieļaujams skatīties pazīstamu cilvēku, radinieku, kaimiņu, kolēģu vai sabiedrībā zināmu personu datus tikai intereses vai ziņkārības dēļ.
Piemēram, tas, ka ārstniecības personai ir pieeja e-veselības sistēmai, nenozīmē, ka tajā drīkst apskatīt pazīstamu cilvēku datus tikai intereses pēc – tieši tāpat kā bankas darbinieks nedrīkst pārbaudīt kaimiņa konta atlikumu tikai tāpēc, ka tehniski to var izdarīt.
E-veselības sistēmā tiek reģistrēta lietotāju darbību vēsture, tostarp informācija par to, kurš lietotājs, kad un kādiem pacienta datiem piekļuvis. Tas nozīmē, ka nepamatotu piekļuvi personas veselības datiem ir iespējams identificēt un pārbaudīt. Vienlaikus normatīvie akti paredz, ka piekļuve e-veselībā esošajiem datiem ir atļauta tikai tām personām, kurām tā nepieciešama darba pienākumu vai ārstniecības procesa nodrošināšanai [4]. Nepamatota piekļuve cilvēku veselības datiem var tikt uzskatīta par datu aizsardzības pārkāpumu un radīt disciplināru, administratīvu vai citu normatīvajos aktos paredzētu atbildību.
Vienlaikus pacients arī pats var pārbaudīt, kas piekļuvis viņa datiem e-veselības sistēmā. E-veselības sistēmas sadaļā “Audita pieraksti” iespējams apskatīt informāciju par ārstniecības personām un ārstniecības iestādēm, kuras skatījušas datus.
Ja pacients auditācijas ierakstos pamana ārstniecības personu, pie kuras nav vērsies pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, viņam var rasties pamatoti jautājumi par piekļuvi viņa veselības datiem. Šādās situācijās pacienti dažkārt cenšas noskaidrot apstākļus, personīgi sazinoties ar auditācijas ierakstos norādītajām ārstniecības personām, tostarp izmantojot sociālos tīklus. Tomēr šāds informācijas iegūšanas veids nav atbilstošs. Informāciju ieteicams pieprasīt, vēršoties attiecīgajā ārstniecības iestādē, kur var sniegt oficiālu skaidrojumu par datu apstrādes apstākļiem un piekļuves tiesisko pamatu.
Ja rodas aizdomas, ka tavi veselības dati e-veselības sistēmā skatīti bez pamata, ieteicams sākotnēji vērsties attiecīgajā ārstniecības iestādē, lai noskaidrotu piekļuves apstākļus un saņemtu skaidrojumu, kā arī iespējams vērsties Latvijas Digitālās veselības centrā par informāciju saistībā ar e-veselības sistēmas darbību un auditācijas pierakstiem. Ja pēc saņemtā skaidrojuma joprojām ir bažas par iespējamu neatļautu personas datu apstrādi, var iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/.
ATSAUCES
- Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9. panta 1. punktam
- Atbilstoši Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” 22. punktam ārstniecības persona ir tiesīga apstrādāt veselības informācijas sistēmā iekļautos ierobežotas pieejamības datus tikai ārstniecības mērķu sasniegšanai. Savukārt 23.–27. punktā detalizēti noteikts, kādos konkrētos gadījumos un kādā apjomā ārstniecības personas drīkst piekļūt pacienta datiem, piemēram, nodrošinot ambulatoro vai stacionāro ārstēšanu, dinamisko novērošanu vai neatliekamo medicīnisko palīdzību.
- Ārstniecības likums. XIV nodaļa. Veselības informācijas sistēma 78.-80.pantam.
- MK noteikumu Nr. 134 13.1 2., 13.1 3., 13.2 3., 13.2 4.3. un 13.2 4.4. apakšpunkts.