Inspekcijā esam saņēmuši jautājumus par to, vai savā dzīvoklī drīkst uzstādīt videokameru un vai videonovērošanu drīkst veikt arī slepeni. Šādi jautājumi nereti rodas situācijās, kad vienā dzīvoklī dzīvo vairāki radinieki, kuru starpā radušās domstarpības, un kāds no viņiem savas drošības apsvērumu dēļ vēlas uzstādīt videonovērošanas iekārtu.
Atgādinām, ka mūsu kompetencē neietilpst videonovērošanas ierīču uzstādīšanas uzraudzība pati par sevi, bet gan šo ierīču izmantošanas ietvaros veiktās personas datu apstrādes tiesiskuma izvērtēšana. Tādēļ izšķiroša nozīme ir tam, vai attiecīgās videonovērošanas rezultātā tiek apstrādāti personas dati. Ja videokamera ir butaforija vai tās ierakstā ir redzami vienīgi priekšmeti vai telpas interjers bez cilvēkiem, šāda darbība nav uzskatāma par personas datu apstrādi.
Datu regula nav piemērojama, ja cilvēks personas datus apstrādā tikai savām personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām un tas nav saistīts ar viņa profesionālo vai komerciālo darbību. [1] Lai saprastu, vai uz videonovērošanu mājoklī attiecas personisko vai mājsaimniecības darbību izņēmums, jāvērtē konkrētā situācija. Svarīgi ir, piemēram, cik plaši un regulāri notiek videonovērošana, kādas ir iesaistīto cilvēku savstarpējās attiecības un vai iegūtie ieraksti tiek nodoti vai rādīti citiem.
Vēršam uzmanību, ka videonovērošanai jābūt godprātīgai, un slēpta novērošana nav atbalstāma. Tomēr situācijas var būt dažādas. Ja videokamera tiek izmantota tikai dzīvokļa privātajās telpās, tās ierakstā nonāk kopā dzīvojošie radinieki vai citas mājsaimniecībai piederīgas personas un iegūtie ieraksti netiek nodoti trešajām personām, šāda apstrāde tiek uzskatīta par veiktu personīgām vai mājsaimniecības vajadzībām. Šādā gadījumā jautājums par kameras uzstādīšanu primāri ir pašu cilvēku savstarpējas vienošanās jautājums, savukārt domstarpības par tās uzstādīšanu vai izmantošanu būtu jārisina pārrunu ceļā.
Jāpiemin arī, ka cilvēkam ir plaša rīcības brīvība izvēlēties, kā rūpēties par sava mājokļa un tajā dzīvojošo cilvēku drošību. Viens no šādiem risinājumiem var būt arī videonovērošana. Tāpēc cilvēkam, kurš ierodas citas personas mājoklī, piemēram, meistaram, aprūpētājam vai pakalpojuma sniedzējam, ir jārēķinās, ka drošības apsvērumu dēļ mājoklī var būt uzstādīta videokamera arī bez īpašas norādes par videonovērošanu. Tas, ka videokameras ierakstā līdztekus mājokļa iemītniekiem nonāk arī personas, kuras īslaicīgi apmeklē dzīvesvietu, pats par sevi neizslēdz iespēju piemērot paredzēto izņēmumu attiecībā uz personiskām vai mājsaimniecības darbībām. Būtiski ir tas, ka videonovērošana tiek veikta privātā mājoklī personīgām vajadzībām un iegūtie ieraksti netiek izpausti, piemēram, publicējot sociālajos tīklos un tamlīdzīgi.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/.
ATSAUCE
Datu regulas 18. apsvērums, 2. panta 2. punkta c) apakšpunkts.