Deputāta kandidātam, iesniedzot informāciju par saviem nekustamajiem īpašumiem, var rasties jautājums par to, cik detalizēti šī informācija jānorāda? Vai jānorāda arī pilna adrese, tostarp mājas un dzīvokļa numurs?
Iedomāsimies situāciju. Kandidāts norāda, ka viņam pieder dzīvoklis Rīgā. Cits kandidāts, sniedzot informāciju par savu īpašumu, norāda pilnu adresi, proti, ielu, mājas un dzīvokļa numuru. Vai abos gadījumos visa iesniegtā informācija automātiski jāpublicē?
Informācijas publicēšanai ir konkrēts mērķis
Saeimas vēlēšanu likums [1] paredz deputāta kandidāta pienākumu sniegt informāciju par viņa īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem.
Šādas informācijas pieejamība sabiedrībai palīdz nodrošināt vēlēšanu procesa atklātību – vēlētājam ir iespēja iepazīties ar informāciju par personu, kura kandidē uz Saeimas deputāta amatu, tostarp tās mantisko stāvokli.
Piemēram, līdzīga informācija sabiedrībai ir pieejama arī par valsts amatpersonām – amatpersonu deklarācijās var redzēt, kādi nekustamie īpašumi personai pieder, atrodas kopīpašumā, valdījumā vai lietošanā un kurā pilsētā vai apdzīvotā vietā tie atrodas. Arī deputāta kandidāta sniegtā informācija ļauj sabiedrībai gūt priekšstatu par personas mantisko stāvokli vēl pirms tās iespējamās ievēlēšanas amatā.[2]
Tomēr arī tad, ja informācija ir jāpublicē, jāvērtē, cik ļoti detalizētai tai jābūt, lai sasniegtu mērķi.
CVK nevar automātiski publicēt visu!
Tas, ka kandidāts ir norādījis detalizētāku informāciju par nekustamā īpašuma atrašanās vietu, pats par sevi nenozīmē, ka visa šī informācija ir jāpadara publiski pieejama.
CVK kā pārzinim jānodrošina, ka tiek publicēts tikai tāds personas datu apjoms, kas nepieciešams likumā noteiktā mērķa sasniegšanai.[3] Ja sabiedrības informēšanai pietiek ar vispārīgāku informāciju par nekustamo īpašumu un tā atrašanās vietu, precīzas adreses, tostarp ielas, mājas vai dzīvokļa numura, publicēšana nav nepieciešama.
Piemēram, ja kandidāts, aizpildot informāciju par nekustamo īpašumu, atrašanās vietas laukā ir norādījis pilnu dzīvokļa adresi, CVK pirms informācijas publicēšanas būtu jāizvērtē publicējamais datu apjoms, nevis automātiski jāpublicē visa kandidāta ievadītā informācija.
Arī kandidātam jāpadomā, cik daudz informācijas norādīt
Arī deputāta kandidātam, sniedzot informāciju par saviem nekustamajiem īpašumiem, būtu jāpievērš uzmanība norādāmo personas datu apjomam. Ja informācijas iesniegšanas laukā iespējams brīvi norādīt nekustamā īpašuma atrašanās vietu, nav nepieciešams norādīt precīzu adresi, ja likumā noteiktā pienākuma izpildei pietiek ar vispārīgāku informāciju.
Piemēram, ja pietiek norādīt, ka kandidātam īpašumā ir dzīvoklis Rīgā, nav nepieciešams papildus norādīt konkrētu ielu, mājas un dzīvokļa numuru. Kandidātam jāņem vērā arī tas, ka viņa sniegtā informācija ir paredzēta publiskošanai.
Galvenais! Sabiedrībai ir tiesības zināt par deputātu kandidātu nekustamajiem īpašumiem, taču tas nenozīmē, ka publiskojama visa kandidāta sniegtā informācija. Publicējamam jābūt tādam informācijas apjomam, kas ļauj sasniegt vēlēšanu procesa atklātības mērķi, vienlaikus nepadarot publiski pieejamus personas datus, kas šim mērķim nav nepieciešami.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/.
Informatīvās atsauces
- Saeimas vēlēšanu likuma 11. panta ceturtās daļas 1. punkta "i" apakšpunkts
- Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” 3.3. un 4.3. apakšpunkts. Atbilstoši 3.3. apakšpunktam deklarācijas publicējamajā daļā norāda nekustamā īpašuma veidu, atrašanās vietu (valsti, pilsētu/apdzīvotu vietu) un statusu, savukārt atbilstoši 4.3. apakšpunktam nekustamā īpašuma adrese tiek norādīta deklarācijas nepublicējamajā daļā.
- Datu regulas 5. panta 1. punkta “c” apakšpunkts – datu minimizēšanas princips; Datu regulas 25. panta 2. punkts – pēc noklusējuma apstrādā tikai tādus personas datus, kas nepieciešami konkrētajam apstrādes nolūkam.
