Pēc tam, kad Pēteris ievadīja savus personas datus aizdomīgā tīmekļvietnē, veidojot tajā lietotāja profilu, viņš saprata, ka tie, iespējams, nonākuši krāpnieku rīcībā. Pēc notikušā viņu nepameta bažas, ka viņa dati tuvākā vai tālākā nākotnē varētu tikt izmantoti kādu prettiesisku darbību veikšanai. Meklējot risinājumus risku mazināšanai, viņš vērsās Inspekcijā, jautājot, vai tā var noskaidrot, vai iegūtie dati nav izmantoti nelikumīgām darbībām, kā arī vai iespējams atzīmēt, ka Pētera dati varētu būt apstrādāti prettiesiski, lai to ņemtu vērā citas organizācijas un personas.
Inspekcija nereti saņem ziņojumus no cilvēkiem, kuri nonākuši līdzīgās situācijās, proti, ievadījuši savus datus krāpnieciskās tīmekļvietnēs, atklājuši piekļuves datus pikšķerēšanas uzbrukumos, konstatējuši neatļautu piekļuvi saviem e-pasta vai citiem tiešsaistes kontiem. Tā visa rezultātā cilvēkiem rodas pamatotas bažas par viņu personas datu drošību un iespējamām to tālākas izmantošanas sekām.
Tomēr jāņem vērā, ka Inspekcijas uzdevums ir uzraudzīt, kā cilvēki un organizācijas apstrādā personas datus atbilstoši personas datu apstrādes regulējumam.
Inspekcija:
neizmeklē krāpnieciskus vai citus iespējami noziedzīgus nodarījumus;
nepārbauda, vai personas dati ir izmantoti šādu nodarījumu veikšanai;
un tās rīcībā nav sistēmu, kurās varētu atzīmēt konkrētas personas datus kā kompromitētus, lai par to brīdinātu citas personas vai organizācijas.
Ja cilvēkam ir aizdomas, ka viņa personas dati nonākuši krāpnieku rīcībā, ieteicams nekavējoties:
nomainīt paroles visiem būtiskajiem kontiem;
bloķēt vai drošā veidā atjaunot elektroniskās identifikācijas līdzekļus un finanšu pakalpojumu piekļuves;
iespējot divfaktoru autentifikāciju;
nepieciešamības gadījumā jāsazinās ar saistītajiem pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, banku, ja ievadīti arī piekļuves vai maksājumu dati);
ja ir noticis vai ir aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, jāvēršas Valsts policijā.
Tāpat pēc notikušā jābūt īpaši vērīgam un jāpievērš uzmanību jebkādām neierastām darbībām vai paziņojumiem, kas var liecināt par personas datu vai kontu ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, aizdomīgiem zvaniem, paziņojumiem par mēģinājumiem pieslēgties lietotāja kontiem, negaidītiem maksājumu pieprasījumiem vai pakalpojumiem, kurus cilvēks nav pieprasījis.
Ja rodas bažas, ka e-pasta adrese vai paroles varētu būt nonākušas pie citām personām, var izmantot arī publiski pieejamus drošības rīkus. Piemēram, Have I Been Pwned ļauj pārbaudīt, vai e-pasta adrese ir konstatēta publiski zināmās datu noplūdēs, savukārt, piemēram, Google Password Manager var brīdināt, ja kāda no saglabātajām parolēm ir atzīta par kompromitētu. Jāņem vērā, ka šie rīki nevar apstiprināt, ka personas dati ir izmantoti krāpnieciskām darbībām, un tie neaptver visas iespējamās datu noplūdes, tomēr tie var palīdzēt savlaicīgi pamanīt iespējamos riskus un veikt papildu drošības pasākumus.
Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/.