Dzīvokļa īpašnieks aizpilda aptaujas anketu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājumiem.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Jau iepriekš esam skaidrojuši par personas datu apstrādi dzīvojamo māju pārvaldīšanā un Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Vienlaikus Inspekcija turpina saņemt jautājumus par personas datu apstrādi dzīvokļu īpašnieku aptaujās, īpaši par personas koda pieprasīšanu, elektroniski parakstītām aptaujas anketām un balsošanas dokumentu pievienošanu BIS mājas lietai.

Noradām, ka aptaujas organizētājs drīkst pieprasīt tikai tos personas datus, kas patiešām ir vajadzīgi dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai. Nedrīkst pieprasīt vairāk informācijas tikai tāpēc, ka tā “var noderēt” vai tā ir bijusi ierasta prakse. Personas datu apjomam jābūt atbilstošam un nepieciešamam konkrētā mērķa sasniegšanai. [1] 

Tālāk sniegsim atbildes uz visbiežāk saņemtajiem jautājumiem.

Nē. Tas, ka likumā [2]  ir minēts personas kods, nenozīmē, ka tas obligāti jānorāda katrā dzīvokļu īpašnieku aptaujā. Likumā paredzētie dati attiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), nevis uz visām papīra vai ārpus BIS organizētajām aptaujām.
Ja cilvēku var nepārprotami identificēt pēc vārda, uzvārda, informācijas par dzīvokļa īpašumu un paraksta vai droša elektroniskā paraksta, personas koda pieprasīšana daudzos gadījumos nav nepieciešama.
Tomēr atsevišķās situācijās personas koda pieprasīšana var būt pamatota, ja ar citu informāciju nepietiek, lai cilvēku droši identificētu.
Piemēram, vienam dzīvoklim ir vairāki kopīpašnieki – tēvs un dēls –, kuriem ir vienāds vārds un uzvārds. Ja aptaujas organizētājs nevar droši noteikt, kurš no viņiem ir iesniedzis balsojumu, personas koda pieprasīšana var būt pamatota. Savukārt, ja Pēteris Pārziņš iesniedz elektroniski parakstītu aptaujas anketu un cilvēku iespējams identificēt pēc droša elektroniskā paraksta, personas koda pieprasīšana var nebūt nepieciešama.
 

Jā, ja organizators var pamatot, ka šī informācija ir nepieciešama konkrētajam nolūkam. Piemēram, korespondences adrese var būt nepieciešama, lai nosūtītu dzīvokļa īpašniekam aptaujas materiālus vai informētu par pieņemto lēmumu. Ja šādas nepieciešamības nav, papildu adreses informāciju nevajadzētu pieprasīt.

Piemēram, dzīvokļa īpašnieks dzīvo citā adresē un ir norādījis korespondences adresi saziņai. Šādā gadījumā organizators to var izmantot, lai nosūtītu informāciju par pieņemto lēmumu.

Jautājums par to, kādi dokumenti pievienojami BIS mājas lietai, nav Inspekcijas kompetencē. Ja normatīvie akti paredz pienākumu pievienot balsošanas dokumentus BIS mājas lietai, šāds pienākums ir izpildāms. Vienlaikus pārzinim būtu jāizvērtē, vai netiek apstrādāti vai atklāti vairāk personas datu, nekā nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai, ievērojot datu minimizēšanas principu. [3}

Atgādinām, ka katrs gadījums ir izvērtējams individuāli. Ja aptaujā tiek pieprasīti papildu personas dati, organizatoram jāspēj paskaidrot, kāpēc tie konkrētajā situācijā ir nepieciešami.

Būsim pateicīgi, ja skaidrojuma kvalitātes novērtēšanas nolūkos aizpildīsiet šo aptauju  - https://www.visidati.lv/aptauja/10413182/.


ATSAUCES

  1. Datu regulas 5. pants.
  2. Dzīvokļa īpašuma likuma 20.1pants.
  3.  Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 32. pants).
Daudzdzīvokļu mājas, pie kurām redzami cilvēki
Dzīvokļu ēka, kopīpašums

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
#dviskaidro