Lai paplašinātu savu darbinieku loku, Datiņu ģimene plāno veikt attālinātas darba intervijas. Ņemot vērā lielo kandidātu skaitu un to, ka vienam darbiniekam ir praktiski neiespējami pilnībā fiksēt interviju saturu, tika pieņemts lēmums izmantot mākslīgā intelekta (MI) rīkus interviju transkriptu sagatavošanai. Tā kā Datiņu ģimene allaž pievērš īpašu uzmanību personas datu aizsardzībai, tā ar jautājumu par šāda MI rīka izmantošanas atbilstību vērsās Datu valsts inspekcijā.
Inspekcija Datiņiem paskaidroja, ka nav aizliegts šādus rīkus izmantot, lai apkopotu darba intervijā iegūto informāciju no kandidāta. Attālinātas darba intervijas satura apkopošanu, izmantojot MI rīkus, potenciālais darba devējs var veikt, ja var piemērot atbilstošu tiesisko pamatu. Šāda datu apstrāde var tikt veikta, pamatojoties uz kandidāta piekrišanu vai uzņēmuma leģitīmajām interesēm.
Runājot par piekrišanu, piekrišanai jābūt brīvprātīgai, konkrētai, nepārprotamai un informētai - tādai, kur kandidāts skaidri saprot, kādi dati tiks apstrādāti, kādam nolūkam MI rīki tiks izmantoti un kādas var būt šādas apstrādes sekas. Tāpat jānodrošina iespēja piekrišanu jebkurā laikā atsaukt.[1] Darba devējs nedrīkst radīt situāciju, kurā piekrišanas nesniegšana kandidātam rada negatīvas vai diskriminējošas sekas.
Savukārt, ja intervijas satura apkopošana ar MI rīkiem tiek veikta, pamatojoties uz uzņēmuma leģitīmajām interesēm, pirms šādas apstrādes uzsākšanas ir jāveic abu pušu interešu līdzsvarošanas tests, izvērtējot, vai uzņēmuma intereses nepārsniedz kandidāta pamattiesības un brīvības. Kandidātam ir tiesības iebilst pret datu apstrādi, un šādi iebildumi ir jāņem vērā, potenciāla kaitējuma gadījumā apstrāde jāpārtrauc. [2]
Neatkarīgi no izvēlētā tiesiskā pamata, Datiņiem kā pārziņiem pirms intervijas ir pienākums informēt kandidātu par plānoto datu apstrādi tās laikā, tostarp par MI rīku izmantošanu, apstrādes nolūkiem, datu glabāšanas termiņu un kandidāta tiesībām. Par informēšanas pienākumu plašāk esam skaidrojuši šeit- "Kas ir privātuma politika?" un "Kādos veidos datu subjektam var sniegt informāciju par datu apstrādi?". Savukārt par datu apstrādi darba tiesiskajās attiecībās vairāk iespējams skatīt - https://www.dvi.gov.lv/lv/darba-tiesiskas-attiecibas.
Komersantam, kas šādi vai kā citādi apstrādā personas datus, jāatceras, ka atbilstoša tiesiskā pamata piemērošana vien nepadara datu apstrādi par likumīgu. Ir svarīgi nodrošināt, ka MI rīks, kas tiks izmantots, iegūto informāciju nepārsūtīs uz glabāšanu valstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts. Tāpat jāpiemēro citi atbilstoši tehniskie un organizatoriskie drošības pasākumi, lai aizsargātu kandidāta personas datus.
Skaidrojumu kvalitātes novērtēšanai lūdzam aizpildīt šo anketu - https://visidati.lv/tk/11959382/
Atsauces:
[1] Vairāk par piekrišanas būtību skaidrots Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas 2020. gada 4. maija Pamatnostādēs 05/2020 par piekrišanu saskaņā ar Regulu 2016/679. Pieejams: https://www.edpb.europa.eu/sites/default/files/files/file1/edpb_guidelines_202005_consent_lv.pdf
[2] Vairāk par leģitīmo interešu īstenošanu kā likumisko pamatu datu apstrādei, skaidrots Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas 2024. gada 8. oktobra Pamatnostādnēs 1/2024 par datu apstrādi, pamatojoties uz Datu regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunktu. Pieejams: https://www.edpb.europa.eu/system/files/2024-10/edpb_guidelines_202401_legitimateinterest_en.pdf